7. Saṅghabhedakakkhandhakaṃ

1. Paṭhamabhāṇavāro

Chasakyapabbajjākathā



以下是您要求的直译:
破僧犍度
第一诵分
六释迦出家的故事

330. Tena samayena buddho bhagavā anupiyāyaṃ viharati, anupiyaṃ nāma mallānaṃ nigamo. Tena kho pana samayena abhiññātā abhiññātā sakyakumārā bhagavantaṃ pabbajitaṃ anupabbajanti. Tena kho pana samayena mahānāmo ca sakko anuruddho ca sakko dvebhātikā honti. Anuruddho sakko sukhumālo hoti. Tassa tayo pāsādā honti – eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So vassike pāsāde cattāro māse [vassike pāsāde vassike cattāro māse (sī.)] nippurisehi tūriyehi paricārayamāno [paricāriyamāno (ka.)] na heṭṭhāpāsādaṃ orohati. Atha kho mahānāmassa sakkassa etadahosi – ‘‘etarahi kho abhiññātā abhiññātā sakyakumārā bhagavantaṃ pabbajitaṃ anupabbajanti. Amhākañca pana kulā natthi koci agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Yaṃnūnāhaṃ vā pabbajeyyaṃ, anuruddho vā’’ti. Atha kho mahānāmo sakko yena anuruddho sakko tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘etarahi, tāta anuruddha, abhiññātā abhiññātā sakyakumārā bhagavantaṃ pabbajitaṃ anupabbajanti. Amhākañca pana kulā natthi koci agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Tena hi tvaṃ vā pabbaja, ahaṃ vā pabbajissāmī’’ti. ‘‘Ahaṃ kho sukhumālo, nāhaṃ sakkomi agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Tvaṃ pabbajāhī’’ti. ‘‘Ehi kho te, tāta anuruddha, gharāvāsatthaṃ anusāsissāmi. Paṭhamaṃ khettaṃ kasāpetabbaṃ. Kasāpetvā vapāpetabbaṃ. Vapāpetvā udakaṃ abhinetabbaṃ. Udakaṃ abhinetvā udakaṃ ninnetabbaṃ. Udakaṃ ninnetvā niddhāpetabbaṃ. Niddhāpetvā [niḍḍahetabbaṃ, niḍḍahetvā (sī.)] lavāpetabbaṃ. Lavāpetvā ubbāhāpetabbaṃ. Ubbāhāpetvā puñjaṃ kārāpetabbaṃ. Puñjaṃ kārāpetvā maddāpetabbaṃ. Maddāpetvā palālāni uddharāpetabbāni. Palālāni uddharāpetvā bhusikā uddharāpetabbā. Bhusikaṃ uddharāpetvā opunāpetabbaṃ [ophunāpetabbaṃ (syā. ka.), ophuṇāpetabbaṃ (yojanā)]. Opunāpetvā atiharāpetabbaṃ. Atiharāpetvā āyatimpi vassaṃ evameva kātabbaṃ, āyatimpi vassaṃ evameva kātabba’’nti. ‘‘Na kammā khīyanti? Na kammānaṃ anto paññāyati? Kadā kammā khīyissanti? Kadā kammānaṃ anto paññāyissati? Kadā mayaṃ appossukkā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāressāmā’’ti? ‘‘Na hi, tāta anuruddha, kammā khīyanti. Na kammānaṃ anto paññāyati. Akhīṇeva kamme pitaro ca pitāmahā ca kālaṅkatā’’ti. ‘‘Tena hi tvaññeva gharāvāsatthena upajānāhi. Ahaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī’’ti.


这是您要求的直译：
那时，佛陀世尊住在阿努皮耶。阿努皮耶是摩罗族的一个市镇。当时，许多著名的释迦族王子追随已出家的世尊而出家。那时，释迦族的摩诃男和阿那律是兄弟俩。释迦族的阿那律生活奢侈。他有三座宫殿——一座冬季用，一座夏季用，一座雨季用。在雨季宫殿里，他四个月都由无男性的乐师侍奉，不下到下层宫殿。
这时，释迦族的摩诃男想道："现在许多著名的释迦族王子都追随已出家的世尊而出家。但我们家族中还没有人从在家生活出家成为无家者。我或阿那律应该出家。"
于是，释迦族的摩诃男走近释迦族的阿那律，走近后对阿那律说："亲爱的阿那律，现在许多著名的释迦族王子都追随已出家的世尊而出家。但我们家族中还没有人从在家生活出家成为无家者。那么你出家吧，或者我将出家。"
"我生活奢侈，我无法从在家生活出家成为无家者。你出家吧。"
"来吧，亲爱的阿那律，我将教你在家生活的事。首先要耕田。耕完后要播种。播种后要引水。引水后要排水。排水后要除草。除草后要收割。收割后要搬运。搬运后要堆积。堆积后要打谷。打谷后要除去稻草。除去稻草后要除去谷糠。除去谷糠后要簸扬。簸扬后要运送。运送后明年雨季还要这样做，明年雨季还要这样做。"
"工作永无止境吗？看不到工作的尽头吗？工作何时才能结束？何时才能看到工作的尽头？何时我们才能无忧无虑，沉浸在五种欲乐中享受？"
"亲爱的阿那律啊，工作确实永无止境。看不到工作的尽头。我们的父亲和祖父都在工作未尽时就去世了。"
"那么你就继续过在家生活吧。我将从在家生活出家成为无家者。"


Atha kho anuruddho sakko yena mātā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mātaraṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, amma, agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Anujānāhi maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā’’ti. Evaṃ vutte anuruddhassa sakkassa mātā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘tumhe kho me, tāta anuruddha, dve puttā piyā manāpā appaṭikūlā. Maraṇenapi vo akāmakā vinā bhavissāmi. Kiṃ panāhaṃ tumhe jīvante anujānissāmi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā’’ti? Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho anuruddho sakko mātaraṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, amma, agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Anujānāhi maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā’’ti [imassa anantaraṃ kesuci potthakesu evampi pāṭho dissati –- ‘‘evaṃ vutte anuruddhassa sakkassa mātā evamāha ‘sace tāta anuruddha bhaddiyo sakyarājā sakyānaṃ rajjaṃ kāreti agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, evaṃ tvampi pabbajāhī’’’ti]. Tena kho pana samayena bhaddiyo sakyarājā sakyānaṃ rajjaṃ kāreti. So ca anuruddhassa sakkassa sahāyo hoti. Atha kho anuruddhassa sakkassa mātā – ‘ayaṃ kho bhaddiyo sakyarājā sakyānaṃ rajjaṃ kāreti; anuruddhassa sakkassa sahāyo; so na ussahati agārasmā anagāriyaṃ pabbajitu’nti – anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘sace, tāta anuruddha, bhaddiyo sakyarājā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, evaṃ tvampi pabbajāhī’’ti. Atha kho anuruddho sakko yena bhaddiyo sakyarājā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhaddiyaṃ sakyarājānaṃ etadavoca – ‘‘mama kho, samma, pabbajjā tava paṭibaddhā’’ti. ‘‘Sace te, samma, pabbajjā mama paṭibaddhā vā appaṭibaddhā vā sā hotu, ahaṃ tayā; yathā sukhaṃ pabbajāhī’’ti. ‘‘Ehi, samma, ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā’’ti. ‘‘Nāhaṃ, samma, sakkomi agārasmā anagāriyaṃ pabbajitunti . Yaṃ te sakkā aññaṃ mayā kātuṃ, kyāhaṃ [tyāhaṃ (sī. syā.)] karissāmi. Tvaṃ pabbajāhī’’ti. ‘‘Mātā kho maṃ, samma, evamāha – ‘sace, tāta anuruddha, bhaddiyo sakyarājā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, evaṃ tvampi pabbajāhī’’’ti. ‘‘Bhāsitā kho pana te, samma, esā vācā. Sace te, samma, pabbajjā mama paṭibaddhā vā, appaṭibaddhā vā sā hotu, ahaṃ tayā; yathā sukhaṃ pabbajāhī’’ti. ‘‘Ehi, samma, ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā’’ti.

Tena kho pana samayena manussā saccavādino honti, saccapaṭiññā. Atha kho bhaddiyo sakyarājā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘āgamehi, samma, sattavassāni. Sattannaṃ vassānaṃ accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā’’ti. ‘‘Aticiraṃ, samma, sattavassāni. Nāhaṃ sakkomi sattavassāni āgametu’’nti. ‘‘Āgamehi, samma, chavassāni…pe… pañcavassāni… cattāri vassāni… tīṇi vassāni… dve vassāni… ekaṃ vassaṃ. Ekassa vassassa accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā’’ti. ‘‘Aticiraṃ, samma, ekavassaṃ. Nāhaṃ sakkomi ekaṃ vassaṃ āgametu’’nti. ‘‘Āgamehi, samma, sattamāse. Sattannaṃ māsānaṃ accayena ubhopi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā’’ti. ‘‘Aticiraṃ, samma, sattamāsā. Nāhaṃ sakkomi sattamāse āgametu’’nti. ‘‘Āgamehi, samma, cha māse…pe… pañca māse… cattāro māse… tayo māse… dve māse… ekaṃ māsaṃ… aḍḍhamāsaṃ. Aḍḍhamāsassa accayena ubhopi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā’’ti. ‘‘Aticiraṃ, samma, aḍḍhamāso. Nāhaṃ sakkomi aḍḍhamāsaṃ āgametu’’nti. ‘‘Āgamehi, samma, sattāhaṃ yāvāhaṃ putte ca bhātaro ca rajjaṃ niyyādemī’’ti. ‘‘Na ciraṃ, samma, sattāho, āgamessāmī’’ti.



以下是您要求的直译：
于是释迦族的阿那律走近母亲，走近后对母亲说："母亲，我想从在家生活出家成为无家者。请允许我从在家生活出家。"
听到这话，释迦族阿那律的母亲对阿那律说："亲爱的阿那律，你们两个儿子对我来说都是可爱的、令人喜悦的、不令人反感的。即使是死亡，我也不愿与你们分离。我怎么可能在你们还活着的时候允许你们从在家生活出家呢？"
第二次...第三次，阿那律对母亲说："母亲，我想从在家生活出家成为无家者。请允许我从在家生活出家。"
[一些手稿在这里还有以下内容："听到这话，阿那律的母亲说：'亲爱的阿那律，如果释迦族国王跋提耶放弃对释迦族的统治从在家生活出家，那么你也可以出家。'"]
那时，释迦族国王跋提耶正在统治释迦族。他是阿那律的朋友。于是阿那律的母亲想："这位释迦族国王跋提耶正在统治释迦族；他是阿那律的朋友；他不会愿意从在家生活出家。"她对阿那律说："亲爱的阿那律，如果释迦族国王跋提耶从在家生活出家，那么你也可以出家。"
于是阿那律走近释迦族国王跋提耶，走近后对跋提耶说："朋友，我的出家取决于你。"
"朋友，如果你的出家取决于我，那就不取决于我吧。我与你同在。你随意出家吧。"
"来吧，朋友，我们俩一起从在家生活出家吧。"
"朋友，我无法从在家生活出家。除此之外，我能为你做的，我都会做。你出家吧。"
"朋友，我母亲是这样对我说的：'亲爱的阿那律，如果释迦族国王跋提耶从在家生活出家，那么你也可以出家。'"
"朋友，你确实说过这样的话：'如果你的出家取决于我，那就不取决于我吧。我与你同在。你随意出家吧。'"
"来吧，朋友，我们俩一起从在家生活出家吧。"
那时，人们是诚实的，信守诺言的。于是释迦族国王跋提耶对阿那律说："朋友，等七年吧。七年过后，我们俩一起从在家生活出家。"
"朋友，七年太长了。我无法等七年。"
"那就等六年吧...五年...四年...三年...两年...一年。一年过后，我们俩一起从在家生活出家。"
"朋友，一年也太长了。我无法等一年。"
"那就等七个月吧。七个月过后，我们俩一起从在家生活出家。"
"朋友，七个月也太长了。我无法等七个月。"
"那就等六个月吧...五个月...四个月...三个月...两个月...一个月...半个月。半个月过后，我们俩一起从在家生活出家。"
"朋友，半个月也太长了。我无法等半个月。"
"那就等七天吧，让我把王位交给儿子和兄弟们。"
"朋友，七天不长，我可以等。"

331. Atha kho bhaddiyo ca sakyarājā anuruddho ca ānando ca bhagu ca kimilo ca devadatto ca, upālikappakena sattamā, yathā pure caturaṅginiyā senāya uyyānabhūmiṃ niyyanti, evameva caturaṅginiyā senāya niyyiṃsu. Te dūraṃ gantvā senaṃ nivattāpetvā paravisayaṃ okkamitvā ābharaṇaṃ omuñcitvā uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṃ bandhitvā upāliṃ kappakaṃ etadavocuṃ – ‘‘handa, bhaṇe upāli, nivattassu; alaṃ te ettakaṃ jīvikāyā’’ti. Atha kho upālissa kappakassa nivattantassa etadahosi – ‘‘caṇḍā kho sākiyā; iminā kumārā nippātitāti ghātāpeyyumpi maṃ. Ime hi nāma sakyakumārā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissanti. Kimaṅga [kimaṅga (sī.)] panāha’’nti. Bhaṇḍikaṃ muñcitvā taṃ bhaṇḍaṃ rukkhe ālaggetvā ‘yo passati, dinnaṃyeva haratū’ti vatvā yena te sakyakumārā tenupasaṅkami. Addasāsuṃ kho te sakyakumārā upāliṃ kappakaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna upāliṃ kappakaṃ etadavocuṃ – ‘‘kissa, bhaṇe upāli, nivattesī’’ti? ‘‘Idha me, ayyaputtā, nivattantassa etadahosi – ‘caṇḍā kho sākiyā; iminā kumārā nippātitāti ghātāpeyyumpi maṃ. Ime hi nāma sakyakumārā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissanti. Kimaṅga panāha’nti. So kho ahaṃ, ayyaputtā, bhaṇḍikaṃ muñcitvā taṃ bhaṇḍaṃ rukkhe ālaggetvā ‘yo passati, dinnaññeva haratū’ti vatvā tatomhi paṭinivatto’’ti. ‘‘Suṭṭhu, bhaṇe upāli, akāsi yampi na nivatto [yaṃ nivatto (sī.), yaṃ pana nivatto (syā.)]. Caṇḍā kho sākiyā; iminā kumārā nippātitāti ghātāpeyyumpi ta’’nti.

Atha kho sakyakumārā upāliṃ kappakaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te sakyakumārā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘mayaṃ, bhante, sākiyā nāma mānassino. Ayaṃ , bhante, upāli kappako amhākaṃ dīgharattaṃ paricārako. Imaṃ bhagavā paṭhamaṃ pabbājetu. Imassa mayaṃ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammaṃ karissāma. Evaṃ amhākaṃ sākiyānaṃ sākiyamāno nimmānāyissatī’’ti [nimmādayissatīti (sī.), nimmāniyissatīti (syā.)].

Atha kho bhagavā upāliṃ kappakaṃ paṭhamaṃ pabbājesi, pacchā te sakyakumāre. Atha kho āyasmā bhaddiyo teneva antaravassena tisso vijjā sacchākāsi. Āyasmā anuruddho dibbacakkhuṃ uppādesi. Āyasmā ānando sotāpattiphalaṃ sacchākāsi. Devadatto pothujjanikaṃ iddhiṃ abhinipphādesi.



以下是您要求的直译：
然后，释迦族国王跋提耶、阿那律、阿难、跋古、金毗罗、提婆达多，以及第七位理发师优波离，就像以前带着四种军队出游一样，带着四种军队出发了。他们走了很远后，让军队返回，进入他国领土，摘下装饰品，用上衣包裹成包袱，对理发师优波离说："来吧，优波离，你回去吧；这些足够你维持生计了。"
当优波离理发师返回时，他想："释迦族人很凶暴；他们可能会认为'这些王子被杀害了'而杀死我。这些释迦族王子都要从在家生活出家，何况是我呢？"他解开包袱，把那些物品挂在树上，说："谁看到了，就当是给他的，拿走吧。"然后走向那些释迦族王子。
那些释迦族王子远远地看到优波离理发师走来。看到后，他们对优波离理发师说："优波离，你为什么回来了？"
"尊贵的王子们，当我返回时，我想：'释迦族人很凶暴；他们可能会认为"这些王子被杀害了"而杀死我。这些释迦族王子都要从在家生活出家，何况是我呢？'所以，尊贵的王子们，我解开包袱，把那些物品挂在树上，说'谁看到了，就当是给他的，拿走吧'，然后我就回来了。"
"优波离，你做得很好，没有回去。释迦族人确实很凶暴；他们可能会认为'这些王子被杀害了'而杀死你。"
然后，释迦族王子们带着优波离理发师走向世尊。走近后，向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁后，那些释迦族王子对世尊说："尊者，我们释迦族人很骄傲。尊者，这位优波离理发师长期服侍我们。请世尊先让他出家。我们将向他行礼、起立迎接、合掌致敬、恭敬有礼。这样我们释迦族人的骄傲就会消除。"
于是世尊先让优波离理发师出家，然后才让那些释迦族王子出家。然后，尊者跋提耶在那个雨季期间就证得了三明。尊者阿那律获得了天眼。尊者阿难证得了须陀洹果。提婆达多获得了凡夫神通。

332. Tena kho pana samayena āyasmā bhaddiyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘āyasmā, bhante, bhaddiyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti. Nissaṃsayaṃ kho, bhante, āyasmā bhaddiyo anabhiratova brahmacariyaṃ carati. Taṃyeva vā purimaṃ rajjasukhaṃ samanussaranto araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti.

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena bhaddiyaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso bhaddiya, āmantetī’’’ti . ‘‘Evaṃ bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā bhaddiyo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ bhaddiyaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso bhaddiya, āmantetī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā bhaddiyo tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaddiyaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhaddiya, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti? ‘‘Evaṃ bhante’’ti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, bhaddiya, atthavasaṃ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ aho sukha’’’nti? ‘‘Pubbe me, bhante, rañño satopi antopi antepure rakkhā susaṃvihitā hoti, bahipi antepure rakkhā susaṃvihitā hoti, antopi nagare rakkhā susaṃvihitā hoti, bahipi nagare rakkhā susaṃvihitā hoti, antopi janapade rakkhā susaṃvihitā hoti, bahipi janapade rakkhā susaṃvihitā hoti. So kho ahaṃ, bhante, evaṃ rakkhitopi gopitopi santo bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto viharāmi. Etarahi kho pana ahaṃ eko, bhante, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhīto anubbiggo anussaṅkī anutrasto appossukko pannalomo paradattavutto migabhūtena cetasā viharāmīti. Imaṃ kho ahaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānemi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

[udā. 20] ‘‘Yassantarato na santi kopā, iti bhavābhavatañca vītivatto;

Taṃ vigatabhayaṃ sukhiṃ asokaṃ, devā nānubhavanti dassanāyā’’ti.

Devadattavatthu



以下是您要求的直译：
那时，尊者跋提耶无论是在林中、树下还是空屋中，经常发出感叹："啊，快乐啊！啊，快乐啊！"于是许多比丘走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁后，那些比丘对世尊说："尊者，跋提耶尊者无论是在林中、树下还是空屋中，经常发出感叹：'啊，快乐啊！啊，快乐啊！'毫无疑问，尊者，跋提耶尊者对梵行生活不满意。或者他是在回忆以前的王位之乐，所以无论是在林中、树下还是空屋中，经常发出感叹：'啊，快乐啊！啊，快乐啊！'"
于是世尊对一位比丘说："比丘，你去。以我的名义告诉跋提耶比丘：'朋友跋提耶，导师召唤你。'"
"是的，尊者。"那位比丘回答世尊后，走向尊者跋提耶，走近后对尊者跋提耶说："朋友跋提耶，导师召唤你。"
"是的，朋友。"尊者跋提耶回答那位比丘后，走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。世尊对坐在一旁的尊者跋提耶说："跋提耶，据说你无论是在林中、树下还是空屋中，经常发出感叹：'啊，快乐啊！啊，快乐啊！'是这样吗？"
"是的，尊者。"
"跋提耶，你看到什么理由，无论是在林中、树下还是空屋中，经常发出感叹：'啊，快乐啊！啊，快乐啊！'呢？"
"尊者，以前我做国王时，宫殿内外、城内城外、国内国外都有严密的警卫。尊者，尽管如此受到保护和守卫，我仍然恐惧、惊慌、怀疑、害怕地生活。但现在，尊者，我独自一人，无论是在林中、树下还是空屋中，都不恐惧、不惊慌、不怀疑、不害怕，无忧无虑，毛发平顺，依靠他人施舍而活，心如野鹿般自在。尊者，我看到这个理由，所以无论是在林中、树下还是空屋中，经常发出感叹：'啊，快乐啊！啊，快乐啊！'"
于是世尊了解这个意思后，在那时发出这个感叹：
"内心没有愤怒，超越了有无，
无惧、快乐、无忧，诸天也难见。"
提婆达多的故事

333. Atha kho bhagavā anupiyāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena kosambī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena kosambī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho devadattassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘kaṃ nu kho ahaṃ pasādeyyaṃ, yasmiṃ me pasanne bahulābhasakkāro uppajjeyyā’’ti? Atha kho devadattassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho ajātasattu kumāro taruṇo ceva āyatiṃ bhaddo ca. Yaṃnūnāhaṃ ajātasattuṃ kumāraṃ pasādeyyaṃ. Tasmiṃ me pasanne bahulābhasakkāro uppajjissatī’’ti.

Atha kho devadatto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṃ tadavasari. Atha kho devadatto sakavaṇṇaṃ paṭisaṃharitvā kumārakavaṇṇaṃ abhinimminitvā ahimekhalikāya ajātasattussa kumārassa ucchaṅge [uccaṅke (syā.)] pāturahosi. Atha kho ajātasattu kumāro bhīto ahosi, ubbiggo ussaṅkī utrasto. Atha kho devadatto ajātasattuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘bhāyasi maṃ tvaṃ kumārā’’ti? ‘‘Āma, bhāyāmi. Kosi tva’’nti? ‘‘Ahaṃ devadatto’’ti. ‘‘Sace kho tvaṃ, bhante, ayyo devadatto, iṅgha sakeneva vaṇṇena pātubhavassū’’ti. Atha kho devadatto kumārakavaṇṇaṃ paṭisaṃharitvā saṅghāṭipattacīvaradharo ajātasattussa kumārassa purato aṭṭhāsi. Atha kho ajātasattu kumāro devadattassa iminā iddhipāṭihāriyena abhippasanno pañcahi rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gacchati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyati. Atha kho devadattassa lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādinnacittassa evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji – ‘‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’’ti . Saha cittuppādāva devadatto tassā iddhiyā parihāyi.

[a. ni. 

以下是您要求的直译：
然后，世尊在阿努皮耶随心所欲地住了一段时间后，向拘睒弥出发游行。他逐步游行，最后到达了拘睒弥。在那里，世尊住在拘睒弥的瞿师多园。
这时，提婆达多独自静坐时，心中生起这样的想法："我应该使谁信服呢？使谁信服后，我就能获得大量的利养和尊敬呢？"然后提婆达多想："这位阿阇世王子年轻且前途光明。我不如使阿阇世王子信服。使他信服后，我就能获得大量的利养和尊敬。"
于是提婆达多收拾住处，拿起钵和衣，向王舍城出发。他逐步前进，最后到达了王舍城。然后提婆达多隐去自己的本相，变化成一个小男孩的样子，身上缠着小蛇，出现在阿阇世王子的膝上。这时，阿阇世王子感到恐惧、惊慌、怀疑、害怕。
于是提婆达多对阿阇世王子说："王子，你害怕我吗？"
"是的，我害怕。你是谁？"
"我是提婆达多。"
"尊者，如果你真的是尊者提婆达多，请以你本来的相貌出现。"
于是提婆达多隐去小男孩的样子，穿着僧袍、拿着钵和衣，站在阿阇世王子面前。这时，阿阇世王子因为提婆达多的这个神通变化而深信不疑，每天早晚都带着五百辆马车去拜见他，并送去五百份熟食作为供养。
然后，提婆达多被利养、恭敬和名声所征服，心被蒙蔽，生起了这样的欲望："我要领导比丘僧团。"就在这个念

5.100] Tena kho pana samayena kakudho nāma koḷiyaputto, āyasmato mahāmoggallānassa upaṭṭhāko, adhunā kālaṅkato aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapanno. Tassa evarūpo attabhāvappaṭilābho hoti – seyyathāpi nāma dve vā tīṇi vā māgadhakāni [māgadhikāni (syā.)] gāmakkhettāni. So tena attabhāvappaṭilābhena neva attānaṃ na paraṃ byābādheti. Atha kho kakudho devaputto yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kakudho devaputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – ‘‘devadattassa, bhante, lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādinnacittassa [pariyādiṇṇacittassa (ka.)] evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji – ‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’ti. Saha cittuppādāva bhante, devadatto tassā iddhiyā parihīno’’ti. Idamavoca kakudho devaputto. Idaṃ vatvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tattheva antaradhāyi.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami , upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kakudho nāma, bhante, koḷiyaputto mama upaṭṭhāko adhunā kālaṅkato aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapanno. Tassa evarūpo attabhāvappaṭilābho – seyyathāpi nāma dve vā tīṇi vā māgadhakāni gāmakkhettāni. So tena attabhāvappaṭilābhena neva attānaṃ na paraṃ byābādheti. Atha kho, bhante, kakudho devaputto yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhante, kakudho devaputto maṃ etadavoca – ‘devadattassa, bhante, lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādinnacittassa evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji – ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmīti. Saha cittuppādāva bhante, devadatto tassā iddhiyā parihīno’ti. Idamavoca, bhante, kakudho devaputto. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tattheva antaradhāyī’’ti.

‘‘Kiṃ pana te, moggallāna, kakudho devaputto cetasā ceto paricca vidito? Yaṃ kiñci kakudho devaputto bhāsati sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā’’ti? ‘‘Cetasā ceto paricca vidito ca me, bhante, kakudho devaputto. Yaṃ kiñci kakudho devaputto bhāsati sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā’’ti. ‘‘Rakkhassetaṃ, moggallāna, vācaṃ. Rakkhassetaṃ, moggallāna, vācaṃ. Idāni so moghapuriso attanāva attānaṃ pātukarissati.

Pañcasatthukathā

334.[a. ni. 

以下是您要求的直译：
那时，有一位名叫迦俱陀的拘利族子，是尊者大目犍连的侍者，刚刚去世，投生到某个意生身天界。他获得了这样的身体：就像两三个摩揭陀村庄的田地那么大。他以这种身体既不伤害自己也不伤害他人。
然后，天子迦俱陀走向尊者大目犍连，走近后向尊者大目犍连致敬，然后站在一旁。站在一旁的天子迦俱陀对尊者大目犍连说："尊者，提婆达多被利养、恭敬和名声所征服，心被蒙蔽，生起了这样的欲望：'我要领导比丘僧团。'尊者，就在这个念头生起的同时，提婆达多失去了那种神通。"天子迦俱陀说了这些。说完后，他向尊者大目犍连致敬，右绕后就在那里消失了。
然后，尊者大目犍连走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁的尊者大目犍连对世尊说："尊者，我的侍者，名叫迦俱陀的拘利族子刚刚去世，投生到某个意生身天界。他获得了这样的身体：就像两三个摩揭陀村庄的田地那么大。他以这种身体既不伤害自己也不伤害他人。然后，尊者，天子迦俱陀走向我，走近后向我致敬，然后站在一旁。站在一旁的天子迦俱陀对我说：'尊者，提婆达多被利养、恭敬和名声所征服，心被蒙蔽，生起了这样的欲望：我要领导比丘僧团。尊者，就在这个念头生起的同时，提婆达多失去了那种神通。'尊者，天子迦俱陀说了这些。说完后，他向我致敬，右绕后就在那里消失了。"
"目犍连，你是否以心识了知天子迦俱陀的心？天子迦俱陀所说的一切是否都如实，不会有误？"
"尊者，我确实以心识了知天子迦俱陀的心。天子迦俱陀所说的一切都如实，不会有误。"
"目犍连，保守这个秘密。目犍连，保守这个秘密。现在那个愚人将自己暴露出来。"
五种导师的故事

5.100] ‘‘Pañcime , moggallāna, satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca? ‘‘Idha, moggallāna, ekacco satthā aparisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti – ‘ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ naṃ mayaṃ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena – yaṃ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṃ kho, moggallāna, satthāraṃ sāvakā sīlato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi sīlato rakkhaṃ paccāsīsati [paccāsiṃsati (sī. syā.)].

‘‘Puna caparaṃ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhājīvo samāno ‘parisuddhājīvomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddho me ājīvo pariyodāto asaṃkiliṭṭho’ti ca. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti – ‘ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhājīvo samāno ‘parisuddhājīvomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddho me ājīvo pariyodāto asaṃkiliṭṭho’ti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ na mayaṃ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena – yaṃ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṃ kho, moggallāna, satthāraṃ sāvakā ājīvato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi ājīvato rakkhaṃ paccāsīsati.

‘‘Puna caparaṃ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhadhammadesano samāno ‘parisuddhadhammadesanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaṃkiliṭṭhā’ti ca . Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti – ‘ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhadhammadesano samāno ‘parisuddhadhammadesanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaṃkiliṭṭhā’ti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ naṃ mayaṃ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena – yaṃ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṃ kho, moggallāna, satthāraṃ sāvakā dhammadesanato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi dhammadesanato rakkhaṃ paccāsīsati.

‘‘Puna caparaṃ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno ‘parisuddhaveyyākaraṇomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṃ me veyyākaraṇaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti – ‘ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno ‘parisuddhaveyyākaraṇomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṃ me veyyākaraṇaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ naṃ mayaṃ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena – yaṃ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṃ kho, moggallāna, satthāraṃ sāvakā veyyākaraṇato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaṃ paccāsīsati.

‘‘Puna caparaṃ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhañāṇadassano samāno ‘parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti – ‘ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhañāṇadassano samāno ‘parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ naṃ mayaṃ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena – yaṃ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṃ kho, moggallāna, satthāraṃ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṃ paccāsīsatīti. Ime kho, moggallāna, pañca satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.


以下是您要求的直译：
"目犍连，这世上存在着五种导师。哪五种？
"目犍连，这里有一种导师，他的戒行不清净，却声称'我的戒行清净'，'我的戒行纯洁无染'。他的弟子们知道：'这位尊敬的导师戒行不清净，却声称"我的戒行清净"，"我的戒行纯洁无染"。如果我们告诉在家人，他会不高兴。他不高兴的事，我们怎么能那样对待他呢？他接受衣服、食物、住处、医药等必需品的供养 - 他做什么，他自己会因此而为人所知。'目犍连，这样的导师，弟子们在戒行方面保护他；这样的导师也期望弟子们在戒行方面保护他。
"再者，目犍连，这里有一种导师，他的生活方式不清净，却声称'我的生活方式清净'，'我的生活方式纯洁无染'。他的弟子们知道：'这位尊敬的导师生活方式不清净，却声称"我的生活方式清净"，"我的生活方式纯洁无染"。如果我们告诉在家人，他会不高兴。他不高兴的事，我们怎么能那样对待他呢？他接受衣服、食物、住处、医药等必需品的供养 - 他做什么，他自己会因此而为人所知。'目犍连，这样的导师，弟子们在生活方式方面保护他；这样的导师也期望弟子们在生活方式方面保护他。
"再者，目犍连，这里有一种导师，他的说法不清净，却声称'我的说法清净'，'我的说法纯洁无染'。他的弟子们知道：'这位尊敬的导师说法不清净，却声称"我的说法清净"，"我的说法纯洁无染"。如果我们告诉在家人，他会不高兴。他不高兴的事，我们怎么能那样对待他呢？他接受衣服、食物、住处、医药等必需品的供养 - 他做什么，他自己会因此而为人所知。'目犍连，这样的导师，弟子们在说法方面保护他；这样的导师也期望弟子们在说法方面保护他。
"再者，目犍连，这里有一种导师，他的解答不清净，却声称'我的解答清净'，'我的解答纯洁无染'。他的弟子们知道：'这位尊敬的导师解答不清净，却声称"我的解答清净"，"我的解答纯洁无染"。如果我们告诉在家人，他会不高兴。他不高兴的事，我们怎么能那样对待他呢？他接受衣服、食物、住处、医药等必需品的供养 - 他做什么，他自己会因此而为人所知。'目犍连，这样的导师，弟子们在解答方面保护他；这样的导师也期望弟子们在解答方面保护他。
"再者，目犍连，这里有一种导师，他的知见不清净，却声称'我的知见清净'，'我的知见纯洁无染'。他的弟子们知道：'这位尊敬的导师知见不清净，却声称"我的知见清净"，"我的知见纯洁无染"。如果我们告诉在家人，他会不高兴。他不高兴的事，我们怎么能那样对待他呢？他接受衣服、食物、住处、医药等必需品的供养 - 他做什么，他自己会因此而为人所知。'目犍连，这样的导师，弟子们在知见方面保护他；这样的导师也期望弟子们在知见方面保护他。
"目犍连，这就是世上存在的五种导师。"


‘‘Ahaṃ kho pana, moggallāna, parisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Na ca maṃ sāvakā sīlato rakkhanti; na cāhaṃ sāvakehi sīlato rakkhaṃ paccāsīsāmi. Parisuddhājīvo samāno…pe… parisuddhadhammadesano samāno…pe… parisuddhaveyyākaraṇo samāno…pe… parisuddhañāṇadassano samāno ‘parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Na ca maṃ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti; na cāhaṃ sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṃ paccāsīsāmī’’ti.

335. Atha kho bhagavā kosambiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘devadattassa, bhante, ajātasattu kumāro pañcahi rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gacchati; pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyatī’’ti. ‘‘Mā, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasilokaṃ pihayittha. Yāvakīvañca, bhikkhave , devadattassa ajātasattu kumāro pañcahi rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gamissati , pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyissati, hāniyeva, bhikkhave, devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuḍḍhi.

‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, caṇḍassa kukkurassa nāsāya pittaṃ bhindeyyuṃ, evañhi so, bhikkhave, kukkuro bhiyyosomattāya caṇḍataro assa, evameva kho, bhikkhave, yāvakīvañca devadattassa ajātasattu kumāro pañcahi rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyissati, hāniyeva, bhikkhave, devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuḍḍhi.

[saṃ. ni. 2.184; a. ni. 4.68] ‘‘Attavadhāya, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kadalī attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti, evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, veḷu attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti, evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, naḷo attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti, evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi .

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, assatarī attavadhāya gabbhaṃ gaṇhāti, parābhavāya gabbhaṃ gaṇhāti, evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādī’’ti.

[saṃ. ni. 1.183, 1.2.184, netti. 90] ‘‘Phalaṃ ve kadaliṃ hanti, phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ;

Sakkāro kāpurisaṃ hanti, gabbho assatariṃ yathā’’ti.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

2. Dutiyabhāṇavāro

Pakāsanīyakammaṃ



以下是您要求的直译：
"但是，目犍连，我的戒行清净，我声称'我的戒行清净'，'我的戒行纯洁无染'。我的弟子们不需要在戒行方面保护我；我也不期望弟子们在戒行方面保护我。我的生活方式清净...我的说法清净...我的解答清净...我的知见清净，我声称'我的知见清净'，'我的知见纯洁无染'。我的弟子们不需要在知见方面保护我；我也不期望弟子们在知见方面保护我。"
然后，世尊在拘睒弥随心所欲地住了一段时间后，向王舍城出发游行。他逐步游行，最后到达了王舍城。在那里，世尊住在王舍城的竹林栗鼠feeding ground。
这时，许多比丘走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁后，那些比丘对世尊说："尊者，阿阇世王子每天早晚都带着五百辆马车去拜见提婆达多，并送去五百份熟食作为供养。"
"比丘们，不要羡慕提婆达多的利养、恭敬和名声。比丘们，只要阿阇世王子每天早晚都带着五百辆马车去拜见提婆达多，并送去五百份熟食作为供养，提婆达多在善法上就只能期待衰退，不会增长。
"比丘们，就像有人在凶恶的狗的鼻子上涂胆汁，这样那只狗会变得更加凶恶。同样地，比丘们，只要阿阇世王子每天早晚都带着五百辆马车去拜见提婆达多，并送去五百份熟食作为供养，提婆达多在善法上就只能期待衰退，不会增长。
"比丘们，提婆达多的利养、恭敬和名声导致了他的自我毁灭，导致了他的衰败。
"比丘们，就像芭蕉结果会导致自我毁灭，会导致衰败，同样地，提婆达多的利养、恭敬和名声导致了他的自我毁灭，导致了他的衰败。
"比丘们，就像竹子结果会导致自我毁灭，会导致衰败，同样地，提婆达多的利养、恭敬和名声导致了他的自我毁灭，导致了他的衰败。
"比丘们，就像芦苇结果会导致自我毁灭，会导致衰败，同样地，提婆达多的利养、恭敬和名声导致了他的自我毁灭，导致了他的衰败。
"比丘们，就像骡子怀孕会导致自我毁灭，会导致衰败，同样地，提婆达多的利养、恭敬和名声导致了他的自我毁灭，导致了他的衰败。"
"果实毁灭芭蕉，果实毁灭竹子和芦苇；
恭敬毁灭恶人，如同胎儿毁灭骡子。"
第一诵品结束。
第二诵品
公开谴责的羯磨

336. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti sarājikāya parisāya. Atha kho devadatto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘jiṇṇo dāni, bhante, bhagavā vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto. Appossukko dāni, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu, mamaṃ bhikkhusaṅghaṃ nissajjatu. Ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’’ti. ‘‘Alaṃ, devadatta, mā te rucci bhikkhusaṅghaṃ pariharitu’’nti. Dutiyampi kho devadatto…pe… tatiyampi kho devadatto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘jiṇṇo dāni, bhante, bhagavā vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto. Appossukko dāni, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu, mamaṃ bhikkhusaṅghaṃ nissajjatu. Ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’’ti. ‘‘Sāriputtamoggallānānampi kho ahaṃ, devadatta, bhikkhusaṅghaṃ na nissajjeyyaṃ , kiṃ pana tuyhaṃ chavassa kheḷāsakassā’’ti! Atha kho devadatto – sarājikāya maṃ bhagavā parisāya kheḷāsakavādena apasādeti, sāriputtamoggallāneva ukkaṃsatīti – kupito anattamano bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Ayañcarahi devadattassa bhagavati paṭhamo āghāto ahosi.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho devadattassa rājagahe pakāsanīyaṃ kammaṃ karotu – ‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

337. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho devadattassa rājagahe pakāsanīyaṃ kammaṃ kareyya – ‘‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho devadattassa rājagahe pakāsanīyaṃ kammaṃ karoti – ‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti. Yassāyasmato khamati devadattassa rājagahe pakāsanīyaṃ kammassa karaṇaṃ – ‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati, yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti – so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Kataṃ saṅghena devadattassa rājagahe pakāsanīyaṃ kammaṃ – ‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.



以下是您要求的直译：
那时，世尊坐在一大群人中说法，包括国王在内的众人都在场。这时，提婆达多从座位上站起来，整理上衣搭在一肩，向世尊合掌，对世尊说："尊者，世尊现在已经衰老，年迈，高龄，已到晚年。尊者，愿世尊现在无忧无虑，专注于现法乐住，把比丘僧团交给我。我将领导比丘僧团。"
"够了，提婆达多，不要想要领导比丘僧团。"
提婆达多第二次...第三次对世尊说："尊者，世尊现在已经衰老，年迈，高龄，已到晚年。尊者，愿世尊现在无忧无虑，专注于现法乐住，把比丘僧团交给我。我将领导比丘僧团。"
"提婆达多，即使是舍利弗和目犍连，我也不会把比丘僧团交给他们，更何况是你这个应该被吐弃的愚人！"
这时，提婆达多想："世尊在国王和众人面前用'应该被吐弃'这样的话贬低我，却赞扬舍利弗和目犍连。"他生气不悦，向世尊致敬，右绕后离开。这就是提婆达多对世尊的第一次怨恨。
然后世尊对比丘们说："那么，比丘们，僧团应该在王舍城对提婆达多作公开谴责的羯磨：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为。'比丘们，应该这样做。由一位有能力的、有经验的比丘向僧团宣布：
"尊者们，请僧团听我说。如果僧团认为时机适当，僧团应该在王舍城对提婆达多作公开谴责的羯磨：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为。'这是动议。
"尊者们，请僧团听我说。僧团在王舍城对提婆达多作公开谴责的羯磨：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为。'如果尊者们同意在王舍城对提婆达多作公开谴责的羯磨：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为'，请保持沉默。如果不同意，请说出来。
"僧团已经在王舍城对提婆达多作了公开谴责的羯磨：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为。'僧团同意，所以保持沉默。我如此记住这件事。"

338. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘‘tena hi tvaṃ, sāriputta, devadattaṃ rājagahe pakāsehī’’ti. ‘‘Pubbe mayā, bhante, devadattassa rājagahe vaṇṇo bhāsito – ‘mahiddhiko godhiputto, mahānubhāvo godhiputto’ti. Kathāhaṃ, bhante, devadattaṃ rājagahe pakāsemī’’ti? ‘‘Nanu tayā, sāriputta, bhūtoyeva devadattassa rājagahe vaṇṇo bhāsito – ‘mahiddhiko godhiputto, mahānubhāvo godhiputto’’’ ti? ‘‘Evaṃ bhante’’ti. ‘‘Evameva kho tvaṃ, sāriputta, bhūtaṃyeva devadattaṃ rājagahe pakāsehī’’ti. ‘‘Evaṃ bhante’’ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho sāriputtaṃ sammannatu devadattaṃ rājagahe pakāsetuṃ – ‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ sāriputto yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho āyasmantaṃ sāriputtaṃ sammanneyya devadattaṃ rājagahe pakāsetuṃ – ‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho āyasmantaṃ sāriputtaṃ sammannati devadattaṃ rājagahe pakāsetuṃ – ‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati, yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti. Yassāyasmato khamati, āyasmato sāriputtassa sammuti devadattaṃ rājagahe pakāsetuṃ – ‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati, yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti – so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammato saṅghena āyasmā sāriputto devadattaṃ rājagahe pakāsetuṃ – ‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Sammato ca āyasmā sāriputto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ rājagahaṃ pavisitvā devadattaṃ rājagahe pakāsesi – ‘‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’’ti. Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino, te evamāhaṃsu – ‘‘usūyakā ime samaṇā sakyaputtiyā devadattassa lābhasakkāraṃ usūyantī’’ti. Ye pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā byattā buddhimanto, te evamāhaṃsu – ‘‘na kho idaṃ orakaṃ bhavissati yathā bhagavā devadattaṃ rājagahe pakāsāpetī’’ti.

Ajātasattukumāravatthu



以下是您要求的直译：
然后世尊对尊者舍利弗说："舍利弗，那么你去在王舍城公开谴责提婆达多。"
"尊者，以前我在王舍城赞美过提婆达多，说'瞿提子有大神通，瞿提子有大威力'。尊者，我现在怎么能在王舍城公开谴责提婆达多呢？"
"舍利弗，你以前在王舍城说的关于提婆达多的话不是事实吗？'瞿提子有大神通，瞿提子有大威力'？"
"是的，尊者。"
"那么，舍利弗，你现在也只需如实地在王舍城公开谴责提婆达多。"
"是的，尊者。"尊者舍利弗回答世尊。
然后世尊对比丘们说："那么，比丘们，僧团应该指派舍利弗在王舍城公开谴责提婆达多：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为。'比丘们，应该这样指派。首先应该请求舍利弗。请求后，由一位有能力的、有经验的比丘向僧团宣布：
"尊者们，请僧团听我说。如果僧团认为时机适当，僧团应该指派尊者舍利弗在王舍城公开谴责提婆达多：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为。'这是动议。
"尊者们，请僧团听我说。僧团指派尊者舍利弗在王舍城公开谴责提婆达多：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为。'如果尊者们同意指派尊者舍利弗在王舍城公开谴责提婆达多：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为'，请保持沉默。如果不同意，请说出来。
"僧团已经指派尊者舍利弗在王舍城公开谴责提婆达多：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为。'僧团同意，所以保持沉默。我如此记住这件事。"
尊者舍利弗被指派后，与许多比丘一起进入王舍城，在王舍城公开谴责提婆达多："以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为。"在那里，那些没有信仰、不虔诚、愚笨的人这样说："这些释迦子沙门嫉妒，他们嫉妒提婆达多的利养和恭敬。"但那些有信仰、虔诚、聪明、有智慧的人这样说："这肯定不是小事，世尊让人在王舍城公开谴责提婆达多。"
阿阇世王子的故事

339. Atha kho devadatto yena ajātasattu kumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ajātasattuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘pubbe kho, kumāra, manussā dīghāyukā, etarahi appāyukā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ tvaṃ kumārova samāno kālaṃ kareyyāsi. Tena hi tvaṃ, kumāra, pitaraṃ hantvā rājā hohi. Ahaṃ bhagavantaṃ hantvā buddho bhavissāmī’’ti.

Atha kho ajātasattu kumāro – ayyo kho devadatto mahiddhiko mahānubhāvo, jāneyyāsi ayyo devadattoti – ūruyā potthanikaṃ bandhitvā divā divassa [divā divasassa (ka.)] bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā antepuraṃ pāvisi. Addasāsuṃ kho antepure upacārakā mahāmattā ajātasattuṃ kumāraṃ divā divassa bhītaṃ ubbiggaṃ ussaṅkiṃ utrastaṃ sahasā antepuraṃ pavisantaṃ; disvāna aggahesuṃ. Te vicinantā ūruyā potthanikaṃ baddhaṃ [bandhaṃ (ka.)] disvāna ajātasattuṃ kumāraṃ etadavocuṃ – ‘‘kiṃ tvaṃ, kumāra, kattukāmosī’’ti? ‘‘Pitaramhi hantukāmo’’ti. ‘‘Kenāsi ussāhito’’ti? ‘‘Ayyena devadattenā’’ti. Ekacce mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu – ‘‘kumāro ca hantabbo, devadatto ca, sabbe ca bhikkhū hantabbā’’ti. Ekacce mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu – ‘‘na bhikkhū hantabbā. Na bhikkhū kiñci aparajjhanti. Kumāro ca hantabbo, devadatto cā’’ti. Ekacce mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu – ‘‘na kumāro ca hantabbo, na devadatto. Na bhikkhū hantabbā. Rañño ārocetabbaṃ. Yathā rājā vakkhati tathā karissāmā’’ti.

Atha kho te mahāmattā ajātasattuṃ kumāraṃ ādāya yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkamiṃsu , upasaṅkamitvā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṃ ārocesuṃ . ‘‘Kathaṃ, bhaṇe, mahāmattehi mati katā’’ti? ‘‘Ekacce, deva, mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu – ‘kumāro ca hantabbo, devadatto ca, sabbe ca bhikkhū hantabbā’ti. Ekacce mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu – ‘na bhikkhū hantabbā. Na bhikkhū kiñci aparajjhanti. Kumāro ca hantabbo, devadatto cā’ti. Ekacce mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu – ‘na kumāro ca hantabbo, na devadatto. Na bhikkhū hantabbā. Rañño ārocetabbaṃ. Yathā rājā vakkhati tathā karissāmā’’’ti. ‘‘Kiṃ, bhaṇe, karissati buddho vā dhammo vā saṅgho vā? Nanu bhagavatā paṭikacceva devadatto rājagahe pakāsāpito – ‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’’ti? Tattha ye te mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu – ‘kumāro ca hantabbo devadatto ca; sabbe ca bhikkhū hantabbā’ti; te aṭṭhāne akāsi. Ye te mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu – ‘na bhikkhū hantabbā; na bhikkhū kiñci aparajjhanti; kumāro ca hantabbo devadatto cā’ti; te nīce ṭhāne ṭhapesi. Ye te mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu – ‘na kumāro ca hantabbo, na devadatto; na bhikkhū hantabbā; rañño ārocetabbaṃ; yathā rājā vakkhati tathā karissāmā’ti; te ucce ṭhāne ṭhapesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro ajātasattuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘kissa maṃ tvaṃ, kumāra, hantukāmosī’’ti? ‘‘Rajjenāmhi, deva, atthiko’’ti. ‘‘Sace kho tvaṃ, kumāra, rajjena atthiko, etaṃ te rajja’’nti ajātasattussa kumārassa rajjaṃ niyyādesi.

Abhimārapesanaṃ



以下是您要求的直译：
然后提婆达多走向阿阇世王子，走近后对阿阇世王子说："王子，以前人的寿命很长，现在寿命很短。很可能你还是王子就会死去。所以，王子，你杀了你父亲成为国王吧。我会杀了世尊成为佛陀。"
然后阿阇世王子想："尊者提婆达多有大神通，有大威力，尊者提婆达多肯定知道。"他在大腿上绑了一把匕首，白天就惊恐、害怕、怀疑、恐惧地突然进入内宫。内宫的侍从大臣们看到阿阇世王子白天就惊恐、害怕、怀疑、恐惧地突然进入内宫；看到后抓住了他。他们搜查时发现大腿上绑着匕首，就对阿阇世王子说："王子，你想做什么？""我想杀我父亲。""是谁怂恿你的？""是尊者提婆达多。"一些大臣这样决定："应该杀王子、提婆达多和所有比丘。"一些大臣这样决定："不应该杀比丘。比丘们没有过错。应该杀王子和提婆达多。"一些大臣这样决定："不应该杀王子和提婆达多。不应该杀比丘。应该报告国王。我们会按国王的吩咐行事。"
然后那些大臣带着阿阇世王子走向摩揭陀国王频毗娑罗，走近后向摩揭陀国王频毗娑罗报告了这件事。"大臣们是怎么决定的？""大王，一些大臣这样决定：'应该杀王子、提婆达多和所有比丘。'一些大臣这样决定：'不应该杀比丘。比丘们没有过错。应该杀王子和提婆达多。'一些大臣这样决定：'不应该杀王子和提婆达多。不应该杀比丘。应该报告国王。我们会按国王的吩咐行事。'"
"佛陀、法、僧能做什么呢？世尊不是已经提前在王舍城公开宣布：'以前提婆达多有一种性格，现在有另一种性格。提婆达多用身体或语言所做的任何事，不应视为佛、法、僧所为，只应视为提婆达多自己所为'吗？"在那里，那些大臣决定'应该杀王子、提婆达多和所有比丘'的，他解除了他们的职务。那些大臣决定'不应该杀比丘。比丘们没有过错。应该杀王子和提婆达多'的，他把他们降职。那些大臣决定'不应该杀王子和提婆达多。不应该杀比丘。应该报告国王。我们会按国王的吩咐行事'的，他把他们升职。然后摩揭陀国王频毗娑罗对阿阇世王子说："王子，你为什么想杀我？""大王，我想要王位。""王子，如果你想要王位，这王位就给你。"他把王位让给了阿阇世王子。
派人杀害

340. Atha kho devadatto yena ajātasattu kumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ajātasattuṃ kumāraṃ etadavoca – ‘‘purise, mahārāja, āṇāpehi, ye samaṇaṃ gotamaṃ jīvitā voropessantī’’ti. Atha kho ajātasattu kumāro manusse āṇāpesi – ‘‘yathā, bhaṇe, ayyo devadatto āha tathā kareyyāthā’’ti. Atha kho devadatto ekaṃ purisaṃ āṇāpesi – ‘‘gacchāvuso, amukasmiṃ okāse samaṇo gotamo viharati. Taṃ jīvitā voropetvā iminā maggena āgacchā’’ti. Tasmiṃ magge dve purise ṭhapesi – ‘‘yo iminā maggena eko puriso āgacchati, taṃ jīvitā voropetvā iminā maggena āgacchathā’’ti. Tasmiṃ magge cattāro purise ṭhapesi – ‘‘ye iminā maggena dve purisā āgacchanti, te jīvitā voropetvā iminā maggena āgacchathā’’ti. Tasmiṃ magge aṭṭha purise ṭhapesi – ‘‘ye iminā maggena cattāro purisā āgacchanti, te jīvitā voropetvā iminā maggena āgacchathā’’ti. Tasmiṃ magge soḷasa purise ṭhapesi – ‘‘ye iminā maggena aṭṭha purisā āgacchanti, te jīvitā voropetvā āgacchathā’’ti.

Atha kho so eko puriso asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato avidūre bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto patthaddhena kāyena aṭṭhāsi. Addasā kho bhagavā taṃ purisaṃ bhītaṃ ubbiggaṃ ussaṅkiṃ utrastaṃ patthaddhena kāyena ṭhitaṃ. Disvāna taṃ purisaṃ etadavoca – ‘‘ehāvuso, mā bhāyī’’ti. Atha kho so puriso asicammaṃ ekamantaṃ karitvā dhanukalāpaṃ nikkhipitvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yohaṃ duṭṭhacitto vadhakacitto idhūpasaṅkanto. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. ‘‘Taggha tvaṃ, āvuso, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yaṃ tvaṃ duṭṭhacitto vadhakacitto idhūpasaṅkanto. Yato ca kho tvaṃ, āvuso , accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuḍḍhi hesā, āvuso, ariyassa vinaye – yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī’’ti.

Atha kho bhagavā tassa purisassa anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā taṃ bhagavā aññāsi kallacittaṃ, muducittaṃ, vinīvaraṇacittaṃ, udaggacittaṃ, pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi – dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaheyya, evameva tassa purisassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Atha kho so puriso diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti – evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Atha kho bhagavā taṃ purisaṃ etadavoca – ‘‘mā kho tvaṃ, āvuso, iminā maggena gaccha, iminā maggena gacchāhī’’ti aññena maggena uyyojesi.


以下是您要求的直译：
然后提婆达多走向阿阇世王子，走近后对阿阇世王子说："大王，派人去杀死沙门乔达摩。"然后阿阇世王子命令手下："按照尊者提婆达多所说的去做。"然后提婆达多命令一个人："朋友，去吧，沙门乔达摩住在某处。杀了他后从这条路回来。"他在那条路上安排了两个人："如果有一个人从这条路来，杀了他后从这条路回来。"他在那条路上安排了四个人："如果有两个人从这条路来，杀了他们后从这条路回来。"他在那条路上安排了八个人："如果有四个人从这条路来，杀了他们后从这条路回来。"他在那条路上安排了十六个人："如果有八个人从这条路来，杀了他们后回来。"
然后那个人拿着剑和盾，背着弓箭走向世尊，走近后在离世尊不远处站着，恐惧、害怕、怀疑、恐慌，身体僵硬。世尊看到那个人恐惧、害怕、怀疑、恐慌，身体僵硬地站着。看到后对那个人说："来吧，朋友，不要害怕。"然后那个人把剑和盾放在一边，放下弓箭，走向世尊，走近后以头面礼拜世尊的双脚，对世尊说："尊者，我犯了过错，像个愚人、迷惑者、不善者那样，我怀着恶意、杀意来到这里。尊者，愿世尊接受我的忏悔，为了将来的约束。"
"朋友，你确实犯了过错，像个愚人、迷惑者、不善者那样，你怀着恶意、杀意来到这里。但是，朋友，既然你看到自己的过错并如法忏悔，我们接受你的忏悔。朋友，这在圣者的戒律中是一种进步 - 看到自己的过错并如法忏悔，为了将来的约束。"
然后世尊对那个人循序渐进地说法，即：布施的话、持戒的话、天界的话，阐明欲望的过患、卑劣、污秽，阐明出离的功德。当世尊知道那个人的心已经准备好、柔软、没有障碍、高昂、明净，就开示诸佛特有的法门 - 苦、集、灭、道。就像一块干净的、没有污点的布能很好地吸收染料，同样地，那个人就在那个座位上生起了远尘离垢的法眼 - 凡是有生起的性质的，都是有灭尽的性质。然后那个人已见法、得法、知法、深入法，度疑、离惑，得无所畏，不依赖他人而于大师教法，对世尊说："殊胜啊，尊者！殊胜啊，尊者！就像有人扶起倒下的东西，揭开遮蔽的东西，给迷路者指路，在黑暗中举着油灯，让有眼之人能看见形色。同样地，世尊以种种方便说法。尊者，我归依世尊、法和比丘僧团。愿世尊接受我为优婆塞，从今天起终生归依。"然后世尊对那个人说："朋友，不要走这条路，走那条路。"派他从另一条路离开。


Atha kho te dve purisā – kiṃ nu kho so eko puriso cirena āgacchatīti – paṭipathaṃ gacchantā addasaṃsu bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi…pe… aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bhante…pe… upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gate’’ti. Atha kho bhagavā te purise etadavoca – ‘‘mā kho tumhe, āvuso, iminā maggena gacchittha, iminā maggena gacchathā’’ti aññena maggena uyyojesi.

Atha kho te cattāro purisā…pe… atha kho te aṭṭha purisā…pe… atha kho te soḷasa purisā – kiṃ nu kho te aṭṭha purisā cirena āgacchantīti – paṭipathaṃ gacchantā addasāsuṃ bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ…pe… aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bhante…pe… upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gate’’ti. Atha kho bhagavā te purise etadavoca – ‘‘mā kho tumhe, āvuso, iminā maggena gacchittha, iminā maggena gacchathā’’ti aññena maggena uyyojesi.

Atha kho so eko puriso yena devadatto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā devadattaṃ etadavoca – ‘‘nāhaṃ, bhante, sakkomi taṃ bhagavantaṃ jīvitā voropetuṃ; mahiddhiko so bhagavā, mahānubhāvo’’ti. ‘‘Alaṃ, āvuso; mā tvaṃ samaṇaṃ gotamaṃ jīvitā voropesi. Ahameva samaṇaṃ gotamaṃ jīvitā voropessāmī’’ti.

Lohituppādakakammaṃ

341. Tena kho pana samayena bhagavā gijjhakūṭassa pabbatassa chāyāyaṃ caṅkamati. Atha kho devadatto gijjhakūṭaṃ pabbataṃ āruhitvā mahatiṃ silaṃ pavijjhi – imāya samaṇaṃ gotamaṃ jīvitā voropessāmīti. Dve pabbatakūṭā samāgantvā taṃ silaṃ sampaṭicchiṃsu. Tato papatikā uppatitvā bhagavato pāde ruhiraṃ uppādesi. Atha kho bhagavā uddhaṃ ulloketvā devadattaṃ etadavoca – ‘‘bahuṃ tayā, moghapurisa, apuññaṃ pasutaṃ, yaṃ tvaṃ duṭṭhacitto vadhakacitto tathāgatassa ruhiraṃ uppādesī’’ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘idaṃ, bhikkhave, devadattena paṭhamaṃ ānantariyaṃ kammaṃ upacitaṃ, yaṃ duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa ruhiraṃ uppādita’’nti.

Assosuṃ kho bhikkhū – ‘‘devadattena kira bhagavato vadho payutto’’ti. Te ca bhikkhū bhagavato vihārassa parito parito caṅkamanti uccāsaddā mahāsaddā sajjhāyaṃ karontā, bhagavato rakkhāvaraṇaguttiyā. Assosi kho bhagavā uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ sajjhāyasaddaṃ. Sutvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho so, ānanda, uccāsaddo mahāsaddo sajjhāyasaddo’’ti? ‘‘Assosuṃ kho, bhante, bhikkhū – ‘devadattena kira bhagavato vadho payutto’ti. Te ca [tedha (sī.)], bhante, bhikkhū bhagavato vihārassa parito parito caṅkamanti uccāsaddā mahāsaddā sajjhāyaṃ karontā, bhagavato rakkhāvaraṇaguttiyā. So eso, bhagavā, uccāsaddo mahāsaddo sajjhāyasaddo’’ti. ‘‘Tena hānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi – satthā āyasmante āmantetī’’ti. ‘‘Evaṃ bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘satthā āyasmante āmantetī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca –

‘‘Aṭṭhānametaṃ , bhikkhave, anavakāso, yaṃ parūpakkamena tathāgataṃ jīvitā voropeyya. Anupakkamena, bhikkhave, tathāgatā parinibbāyanti.

[cūḷava. 334; a. ni. 

以下是您要求的直译：
然后那两个人想："为什么那一个人这么久还不回来？"就往回走，看到世尊坐在一棵树下。看到后走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。世尊对他们循序渐进地说法...不依赖他人而于师教，对世尊说："殊胜啊，尊者...愿世尊接受我们为优婆塞，从今天起终生归依。"然后世尊对那些人说："朋友们，不要走这条路，走那条路。"派他们从另一条路离开。
然后那四个人...然后那八个人...然后那十六个人想："为什么那八个人这么久还不回来？"就往回走，看到世尊坐在一棵树下。看到后走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。世尊对他们循序渐进地说法，即：布施的话...不依赖他人而于师教，对世尊说："殊胜啊，尊者...愿世尊接受我们为优婆塞，从今天起终生归依。"然后世尊对那些人说："朋友们，不要走这条路，走那条路。"派他们从另一条路离开。
然后那一个人走向提婆达多，走近后对提婆达多说："尊者，我无法杀死那位世尊；那位世尊有大神通，有大威力。""够了，朋友；你不要杀沙门乔达摩。我自己会杀沙门乔达摩。"
出佛身血的行为
那时，世尊在灵鹫山的阴影下经行。然后提婆达多爬上灵鹫山，推下一块大石头，想："我要用这个杀死沙门乔达摩。"两个山峰相遇挡住了那块石头。但是一块碎片飞起来，伤到了世尊的脚，流出了血。然后世尊抬头看着提婆达多说："愚人，你造了大恶业，你怀着恶意、杀意让如来流血。"然后世尊对比丘们说："比丘们，这是提婆达多造的第一个无间业，他怀着恶意、杀意让如来流血。"
比丘们听说："据说提婆达多企图杀害世尊。"那些比丘在世尊住处周围经行，高声大声诵经，为了保护、守卫世尊。世尊听到高声大声的诵经声。听到后对尊者阿难说："阿难，这是什么高声大声的诵经声？""尊者，比丘们听说：'据说提婆达多企图杀害世尊。'那些比丘，尊者，在世尊住处周围经行，高声大声诵经，为了保护、守卫世尊。这就是那高声大声的诵经声，世尊。""那么，阿难，以我的名义告诉那些比丘：师父召唤你们。""是的，尊者。"尊者阿难回答世尊后，走向那些比丘，走近后对那些比丘说："师父召唤你们。""是的，朋友。"那些比丘回答尊者阿难后，走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。世尊对坐在一旁的那些比丘说：
"比丘们，这是不可能的，没有机会，他人的攻击能夺走如来的生命。比丘们，如来们是自然般涅槃的。

5.100] ‘‘Pañcime, bhikkhave, satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca? ‘‘Idha, bhikkhave, ekacco satthā aparisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti – ‘ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ naṃ mayaṃ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena – yaṃ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti . Evarūpaṃ kho, bhikkhave, satthāraṃ sāvakā sīlato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi sīlato rakkhaṃ paccāsīsati.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco satthā aparisuddhaājīvo samāno…pe… aparisuddhadhammadesano samāno…pe… aparisuddhaveyyākaraṇo samāno…pe… aparisuddhañāṇadassano samāno ‘parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti – ‘ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhañāṇadassano samāno ‘parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ na mayaṃ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena – yaṃ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṃ kho, bhikkhave, satthāraṃ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṃ paccāsīsati. Ime kho, bhikkhave, pañca satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. ‘‘Ahaṃ kho pana, bhikkhave, parisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’nti ca. Na ca maṃ sāvakā sīlato rakkhanti; na cāhaṃ sāvakehi sīlato rakkhaṃ paccāsīsāmi. Ahaṃ kho pana bhikkhave parisuddhājīvo samāno…pe… parisuddhadhammadesano samāno…pe… parisuddhaveyyākaraṇo samāno…pe… parisuddhañāṇadassano samāno ‘‘parisuddhañāṇadassanomhī’’ti paṭijānāmi ‘‘parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭha’’nti ca, na ca maṃ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti, na cāhaṃ sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṃ paccāsīsāmi. ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ parūpakkamena tathāgataṃ jīvitā voropeyya. Anupakkamena, bhikkhave, tathāgatā parinibbāyanti. Gacchatha tumhe, bhikkhave, yathāvihāraṃ. Arakkhiyā, bhikkhave, tathāgatā’’ti.

Nāḷāgiripesanaṃ



以下是您要求的直译：
"比丘们，有这五种师尊存在于世间。哪五种？
"在这里，比丘们，有一种师尊戒行不清净却声称'我的戒行清净'，'我的戒行纯洁无染'。他的弟子们知道：'这位尊敬的师尊戒行不清净却声称"我的戒行清净"，"我的戒行纯洁无染"。如果我们告诉在家人，他会不高兴。他不高兴的事，我们怎么能对他那样做呢？他接受衣服、食物、住处、医药用品的供养 - 他做什么，他自己会因此而为人所知。'比丘们，这样的师尊被弟子们在戒行方面保护；这样的师尊期望弟子们在戒行方面保护他。
"再者，比丘们，在这里有一种师尊生活方式不清净...说法不清净...解答不清净...知见不清净却声称'我的知见清净'，'我的知见纯洁无染'。他的弟子们知道：'这位尊敬的师尊知见不清净却声称"我的知见清净"，"我的知见纯洁无染"。如果我们告诉在家人，他会不高兴。他不高兴的事，我们怎么能对他那样做呢？他接受衣服、食物、住处、医药用品的供养 - 他做什么，他自己会因此而为人所知。'比丘们，这样的师尊被弟子们在知见方面保护；这样的师尊期望弟子们在知见方面保护他。比丘们，这就是存在于世间的五种师尊。
"但是，比丘们，我的戒行清净，我声称'我的戒行清净'，'我的戒行纯洁无染'。我的弟子们不需要在戒行方面保护我；我也不期望弟子们在戒行方面保护我。我的生活方式清净...我的说法清净...我的解答清净...我的知见清净，我声称'我的知见清净'，'我的知见纯洁无染'。我的弟子们不需要在知见方面保护我；我也不期望弟子们在知见方面保护我。
"比丘们，这是不可能的，没有机会，他人的攻击能夺走如来的生命。比丘们，如来们是自然般涅槃的。比丘们，你们回各自的住处去吧。比丘们，如来是不需要保护的。"
派遣那拉吉利

342. Tena kho pana samayena rājagahe nāḷāgiri nāma hatthī caṇḍo hoti, manussaghātako. Atha kho devadatto rājagahaṃ pavisitvā hatthisālaṃ gantvā hatthibhaṇḍe etadavoca – ‘‘mayaṃ kho, bhaṇe, rājañātakā nāma paṭibalā nīcaṭṭhāniyaṃ uccaṭṭhāne ṭhapetuṃ, bhattampi vetanampi vaḍḍhāpetuṃ. Tena hi, bhaṇe, yadā samaṇo gotamo imaṃ racchaṃ paṭipanno hoti, tadā imaṃ nāḷāgiriṃ hatthiṃ muñcetvā imaṃ racchaṃ paṭipādethā’’ti. ‘‘Evaṃ bhante’’ti kho te hatthibhaṇḍā devadattassa paccassosuṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavā taṃ racchaṃ paṭipajji. Addasāsuṃ kho te hatthibhaṇḍā bhagavantaṃ taṃ racchaṃ paṭipannaṃ. Disvāna nāḷāgiriṃ hatthiṃ muñcitvā taṃ racchaṃ paṭipādesuṃ. Addasā kho nāḷāgiri hatthī bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna soṇḍaṃ ussāpetvā pahaṭṭhakaṇṇavālo yena bhagavā tena abhidhāvi. Addasāsuṃ kho te bhikkhū nāḷāgiriṃ hatthiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘ayaṃ, bhante, nāḷāgiri hatthī caṇḍo manussaghātako imaṃ racchaṃ paṭipanno. Paṭikkamatu, bhante, bhagavā; paṭikkamatu sugato’’ti. ‘‘Āgacchatha, bhikkhave, mā bhāyittha. Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ parūpakkamena tathāgataṃ jīvitā voropeyya. Anupakkamena, bhikkhave, tathāgatā parinibbāyantī’’ti. Dutiyampi kho te bhikkhū…pe… tatiyampi kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘ayaṃ, bhante, nāḷāgiri hatthī caṇḍo manussaghātako imaṃ racchaṃ paṭipanno. Paṭikkamatu, bhante, bhagavā; paṭikkamatu sugato’’ti. ‘‘Āgacchatha, bhikkhave, mā bhāyittha. Aṭṭhānametaṃ , bhikkhave, anavakāso, yaṃ parūpakkamena tathāgataṃ jīvitā voropeyya. Anupakkamena, bhikkhave, tathāgatā parinibbāyantī’’ti.

Tena kho pana samayena manussā pāsādesupi hammiyesupi chadanesupi āruḷhā acchanti. Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino, te evamāhaṃsu – ‘‘abhirūpo vata, bho [abhirūpo vata bho gotamo (syā. kaṃ.)], mahāsamaṇo nāgena viheṭhīyissatī’’ti. Ye pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā byattā buddhimanto, te evamāhaṃsu – ‘‘nacirassaṃ vata, bho, nāgo nāgena saṅgāmessatī’’ti. Atha kho bhagavā nāḷāgiriṃ hatthiṃ mettena cittena phari. Atha kho nāḷāgiri hatthī bhagavato [bhagavatā (sī.)] mettena cittena phuṭṭho [phuṭo (ka.)] soṇḍaṃ oropetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato purato aṭṭhāsi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena hatthena nāḷāgirissa hatthissa kumbhaṃ parāmasanto nāḷāgiriṃ hatthiṃ imāhi gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Mā kuñjara nāgamāsado, dukkhañhi kuñjara nāgamāsado;

Na hi nāgahatassa kuñjara sugati, hoti ito paraṃ yato.

‘‘Mā ca mado mā ca pamādo, na hi pamattā sugatiṃ vajanti te;

Tvaññeva tathā karissasi, yena tvaṃ sugatiṃ gamissasī’’ti.

Atha kho nāḷāgiri hatthī soṇḍāya bhagavato pādapaṃsūni gahetvā uparimuddhani ākiritvā paṭikuṭiyova [paṭikuṭito paṭisakki (sī. syā.)] osakki, yāva bhagavantaṃ addakkhi. Atha kho nāḷāgiri hatthī hatthisālaṃ gantvā sake ṭhāne aṭṭhāsi. Tathā danto ca pana nāḷāgiri hatthī ahosi. Tena kho pana samayena manussā imaṃ gāthaṃ gāyanti –

[ma. ni. 2.352; theragā. 878] ‘‘Daṇḍeneke damayanti, aṅkusehi kasāhi ca;

Adaṇḍena asatthena, nāgo danto mahesinā’’ti.

Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘yāva pāpo ayaṃ devadatto, alakkhiko, yatra hi nāma samaṇassa gotamassa evaṃmahiddhikassa evaṃ mahānubhāvassa vadhāya parakkamissatī’’ti. Devadattassa lābhasakkāro parihāyi. Bhagavato ca lābhasakkāro abhivaḍḍhi.

Pañcavatthuyācanakathā



以下是您要求的直译：
那时，在王舍城有一头名叫那拉吉利的大象，它凶猛，杀人。然后提婆达多进入王舍城，去到象舍，对象夫们说："朋友们，我们是王族，能够把地位低的人提升到高位，增加他们的食物和工资。所以，朋友们，当沙门乔达摩走在这条街上时，你们就放出这头那拉吉利大象，让它走上这条街。""是的，尊者。"那些象夫回答提婆达多。然后世尊在上午穿好衣服，拿着钵和外衣，与许多比丘一起进入王舍城乞食。然后世尊走上那条街。那些象夫看到世尊走在那条街上。看到后，他们放出那拉吉利大象，让它走上那条街。那拉吉利大象远远地看到世尊走来。看到后，它举起鼻子，耳朵竖起，向世尊冲过去。那些比丘远远地看到那拉吉利大象走来。看到后对世尊说："尊者，这头那拉吉利大象凶猛，杀人，正走在这条街上。尊者，请世尊退回；善逝，请退回。""来吧，比丘们，不要害怕。比丘们，这是不可能的，没有机会，他人的攻击能夺走如来的生命。比丘们，如来们是自然般涅槃的。"第二次...第三次那些比丘对世尊说："尊者，这头那拉吉利大象凶猛，杀人，正走在这条街上。尊者，请世尊退回；善逝，请退回。""来吧，比丘们，不要害怕。比丘们，这是不可能的，没有机会，他人的攻击能夺走如来的生命。比丘们，如来们是自然般涅槃的。"
那时，人们站在高楼、阁楼和屋顶上。在那里，那些没有信仰、不虔诚、愚笨的人这样说："哎呀，这位英俊的大沙门将被大象伤害。"但那些有信仰、虔诚、聪明、有智慧的人这样说："哎呀，不久大象将与大象交战。"然后世尊以慈心遍满那拉吉利大象。然后那拉吉利大象被世尊的慈心所触，放下鼻子，走向世尊，走近后站在世尊面前。然后世尊用右手抚摸那拉吉利大象的头，对那拉吉利大象说这些偈颂：
"大象啊，不要攻击大象，攻击大象是痛苦的；
大象啊，攻击大象者死后不会有好去处。
不要骄傲，不要放逸，放逸者不会有好去处；
你应该这样做，以便你能去好的地方。"
然后那拉吉利大象用鼻子拿起世尊脚下的尘土，撒在自己头上，然后退后，一直退到能看到世尊为止。然后那拉吉利大象回到象舍，站在自己的位置上。那拉吉利大象就这样被驯服了。那时，人们唱这首偈颂：
"有些人用棍棒驯服，用钩子和鞭子，
大仙人不用棍棒不用刀，驯服了大象。"
人们抱怨、批评、责备："这个提婆达多多么邪恶，多么不幸，居然企图杀害有如此大神通、如此大威力的沙门乔达摩！"提婆达多的利养和尊敬减少了。世尊的利养和尊敬增加了。
请求五件事的故事

343.[pāci. 209] Tena kho pana samayena devadatto parihīnalābhasakkāro sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjissanti! Kassa sampannaṃ na manāpaṃ, kassa sāduṃ na ruccatī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – kathañhi nāma devadatto sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjissatī’’ti! Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, devadatta, sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjasī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṃ kulesu tikabhojanaṃ paññapessāmi tayo atthavase paṭicca – dummaṅkūnaṃ puggalāna niggahāya ; pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, mā pāpicchā pakkhaṃ nissāya saṅghaṃ bhindeyyunti; kulānuddayāya [kulānudayatāya (sī. syā.)] ca. Gaṇabhojane yathādhammo kāretabbo’’ti.

[pārā. 409] Atha kho devadatto yena kokāliko kaṭamodakatissako [kaṭamorakatissako (sī. syā.)] khaṇḍadeviyā putto samuddadatto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā kokālikaṃ kaṭamodakatissakaṃ khaṇḍadeviyā puttaṃ samuddadattaṃ etadavoca – ‘‘etha, mayaṃ, āvuso, samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṃ karissāma cakkabheda’’nti. Evaṃ vutte kokāliko devadattaṃ etadavoca – ‘‘samaṇo kho, āvuso, gotamo mahiddhiko mahānubhāvo. Kathaṃ mayaṃ samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṃ karissāma cakkabheda’’nti? ‘‘Etha, mayaṃ, āvuso, samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācissāma – ‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṃvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assu; yo gāmantaṃ osareyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu; yo nimantanaṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ paṃsukūlikā assu; yo gahapaticīvaraṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu; yo channaṃ upagaccheyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ; yo macchamaṃsaṃ khādeyya, vajjaṃ naṃ phuseyyā’ti. Imāni pañca vatthūni samaṇo gotamo nānujānissati. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi janaṃ saññāpessāmā’’ti. ‘‘Sakkā kho, āvuso, imehi pañcahi vatthūhi samaṇassa gotamassa saṅghabhedo kātuṃ cakkabhedo. Lūkhappasannā hi, āvuso, manussā’’ti.


以下是您要求的直译：
那时，提婆达多失去了利养和尊敬，和他的追随者们在各家乞食而吃。人们抱怨、批评、责备："为什么释迦子沙门们要在各家乞食而吃？谁不喜欢丰盛的食物，谁不喜欢美味？"比丘们听到那些人抱怨、批评、责备。那些少欲的比丘...他们抱怨、批评、责备："为什么提婆达多和他的追随者们要在各家乞食而吃？"他们把这件事告诉世尊...世尊说："提婆达多，你真的和你的追随者们在各家乞食而吃吗？""是的，世尊。"...世尊呵斥后...作了如法的开示，对比丘们说："那么，比丘们，我要为比丘们制定在家庭中的三餐规则，基于三个理由：为了制止恶人，为了善良比丘们的安乐生活，为了防止恶意的人依靠派系分裂僧团，也为了怜悯在家人。对于团体用餐，应该按法处理。"
然后提婆达多走向俱迦利、迦吒摩勒迦底沙、乔提子和三牟达达多，走近后对俱迦利、迦吒摩勒迦底沙、乔提子和三牟达达多说："来吧，朋友们，我们去分裂沙门乔达摩的僧团和法轮。"听到这话，俱迦利对提婆达多说："朋友，沙门乔达摩有大神通，有大威力。我们怎么能分裂沙门乔达摩的僧团和法轮呢？""来吧，朋友们，我们去见沙门乔达摩，请求五件事：'尊者，世尊以多种方式赞美少欲、知足、俭朴、头陀、端庄、减少、精进。尊者，这五件事以多种方式导向少欲、知足、俭朴、头陀、端庄、减少、精进。尊者，如果比丘们终生住在林野，谁进入村庄，就应受谴责。如果终生行乞食，谁接受邀请，就应受谴责。如果终生穿粪扫衣，谁接受居士供养的衣服，就应受谴责。如果终生住在树下，谁进入有遮蔽的地方，就应受谴责。如果终生不吃鱼肉，谁吃鱼肉，就应受谴责。'沙门乔达摩不会允许这五件事。我们将用这五件事来说服人们。""朋友，确实可以用这五件事来分裂沙门乔达摩的僧团和法轮。朋友，因为人们喜欢苦行。"


Atha kho devadatto sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho devadatto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṃvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assu; yo gāmantaṃ osareyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu; yo nimantanaṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ paṃsukūlikā assu; yo gahapaticīvaraṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu; yo channaṃ upagaccheyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ; yo macchamaṃsaṃ khādeyya, vajjaṃ naṃ phuseyyā’’ti. ‘‘Alaṃ, devadatta. Yo icchati, āraññiko hotu; yo icchati, gāmante viharatu. Yo icchati, piṇḍapātiko hotu; yo icchati, nimantanaṃ sādiyatu. Yo icchati, paṃsukūliko hotu; yo icchati, gahapaticīvaraṃ sādiyatu. Aṭṭhamāse kho mayā, devadatta, rukkhamūlasenāsanaṃ anuññātaṃ; tikoṭiparisuddhaṃ macchamaṃsaṃ – adiṭṭhaṃ, assutaṃ, aparisaṅkita’’nti. Atha kho devadatto – na bhagavā imāni pañca vatthūni anujānātīti – haṭṭho udaggo sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho devadatto sapariso rājagahaṃ pavisitvā pañcahi vatthūhi janaṃ saññāpesi – ‘‘mayaṃ, āvuso, samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācimhā – ‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa…pe… vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya…pe… vīriyārambhāya saṃvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assu; yo gāmantaṃ osareyya, vajjaṃ naṃ phuseyya…pe… yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ; yo macchamaṃsaṃ khādeyya, vajjaṃ naṃ phuseyyā’ti. Imāni pañca vatthūni samaṇo gotamo nānujānāti. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi samādāya vattāmā’’ti.

Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino, te evamāhaṃsu – ‘‘ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhutā sallekhavuttino. Samaṇo pana gotamo bāhulliko bāhullāya cetetī’’ti. Ye pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā byattā buddhimanto, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma devadatto bhagavato saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma devadatto saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā’’ti! Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, devadatta, saṅghabhedāya parakkamasi cakkabhedāyā’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. ‘‘Alaṃ, devadatta. Mā te rucci saṅghabhedo. Garuko kho, devadatta, saṅghabhedo. Yo kho, devadatta, samaggaṃ saṅghaṃ bhindati, kappaṭṭhikaṃ [kappaṭṭhitikaṃ (syā.)] kibbisaṃ pasavati, kappaṃ nirayamhi paccati. Yo ca kho, devadatta, bhinnaṃ saṅghaṃ samaggaṃ karoti, brahmaṃ puññaṃ pasavati, kappaṃ saggamhi modati. Alaṃ, devadatta. Mā te rucci saṅghabhedo. Garuko kho, devadatta, saṅghabhedo’’ti.

[udā. 48] Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho devadatto āyasmantaṃ ānandaṃ rājagahe piṇḍāya carantaṃ. Disvāna yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘ajjataggedānāhaṃ , āvuso ānanda, aññatreva bhagavatā, aññatreva bhikkhusaṅghā, uposathaṃ karissāmi saṅghakammaṃ karissāmī’’ti.


以下是您要求的直译：
然后提婆达多和他的追随者走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁的提婆达多对世尊说："尊者，世尊以多种方式赞美少欲、知足、俭朴、头陀、端庄、减少、精进。尊者，这五件事以多种方式导向少欲、知足、俭朴、头陀、端庄、减少、精进。尊者，如果比丘们终生住在林野，谁进入村庄，就应受谴责。如果终生行乞食，谁接受邀请，就应受谴责。如果终生穿粪扫衣，谁接受居士供养的衣服，就应受谴责。如果终生住在树下，谁进入有遮蔽的地方，就应受谴责。如果终生不吃鱼肉，谁吃鱼肉，就应受谴责。""够了，提婆达多。谁愿意，就住在林野；谁愿意，就住在村庄附近。谁愿意，就行乞食；谁愿意，就接受邀请。谁愿意，就穿粪扫衣；谁愿意，就接受居士供养的衣服。提婆达多，我已经允许八个月住在树下；三种清净的鱼肉 - 未见、未闻、未怀疑。"然后提婆达多想："世尊不允许这五件事"，高兴、欢喜地和他的追随者从座位上起来，向世尊致敬，右绕后离开。
然后提婆达多和他的追随者进入王舍城，用这五件事说服人们："朋友们，我们去见沙门乔达摩，请求五件事：'尊者，世尊以多种方式赞美少欲...精进。尊者，这五件事以多种方式导向少欲...精进。尊者，如果比丘们终生住在林野，谁进入村庄，就应受谴责...如果终生不吃鱼肉，谁吃鱼肉，就应受谴责。'沙门乔达摩不允许这五件事。我们遵守这五件事而生活。"
在那里，那些没有信仰、不虔诚、愚笨的人这样说："这些释迦子沙门是苦行者，过着俭朴的生活。但沙门乔达摩是奢侈的，追求奢侈。"但那些有信仰、虔诚、聪明、有智慧的人抱怨、批评、责备："为什么提婆达多要企图分裂世尊的僧团和**？"比丘们听到那些人抱怨、批评、责备。那些少欲的比丘...他们抱怨、批评、责备："为什么提婆达多要企图分裂僧团和**？"然后那些比丘把这件事告诉世尊..."提婆达多，你真的企图分裂僧团和**吗？""是的，世尊。""够了，提婆达多。不要喜欢分裂僧团。提婆达多，分裂僧团是严重的。提婆达多，谁分裂和合的僧团，会造成持续一劫的罪业，在地狱中受苦一劫。提婆达多，谁使分裂的僧团和合，会造成梵天的功德，在天界中享乐一劫。够了，提婆达多。不要喜欢分裂僧团。提婆达多，分裂僧团是严重的。"
然后尊者阿难在上午穿好衣服，拿着钵和外衣，进入王舍城乞食。提婆达多看到尊者阿难在王舍城乞食。看到后走向尊者阿难，走近后对尊者阿难说："阿难朋友，从今天开始，我将不与世尊、不与比丘僧团一起举行布萨，我将自己举行布萨和僧团羯磨。"


Atha kho āyasmā ānando rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasā kho maṃ, bhante, devadatto rājagahe piṇḍāya carantaṃ. Disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ etadavoca – ‘ajjataggedānāhaṃ, āvuso ānanda, aññatreva bhagavatā, aññatreva bhikkhusaṅghā, uposathaṃ karissāmi saṅghakammaṃ karissāmī’ti. Ajjatagge, bhante, devadatto saṅghaṃ bhindissatī’’ti. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

[udā. 48] ‘‘Sukaraṃ sādhunā sādhuṃ, sādhuṃ pāpena dukkaraṃ;

Pāpaṃ pāpena sukaraṃ, pāpamariyehi dukkara’’nti.

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

3. Tatiyabhāṇavāro

Saṅghabhedakathā

344. Atha kho devadatto tadahuposathe uṭṭhāyāsanā salākaṃ gāhesi – ‘‘mayaṃ, āvuso, samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācimhā – ‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa…pe… vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya…pe… vīriyārambhāya saṃvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assu; yo gāmantaṃ osareyya, vajjaṃ naṃ phuseyya…pe… yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ; yo macchamaṃsaṃ khādeyya, vajjaṃ naṃ phuseyyā’ti. Imāni pañca vatthūni samaṇo gotamo nānujānāti. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi samādāya vattāma. Yassāyasmato imāni pañca vatthūni khamanti, so salākaṃ gaṇhātū’’ti.

Tena kho pana samayena vesālikā vajjiputtakā pañcamattāni bhikkhusatāni navakā ceva honti appakataññuno ca. Te – ‘ayaṃ dhammo , ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana’nti – salākaṃ gaṇhiṃsu. Atha kho devadatto saṅghaṃ bhinditvā pañcamattāni bhikkhusatāni ādāya yena gayāsīsaṃ tena pakkāmi. Atha kho sāriputtamoggallānā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘devadatto, bhante, saṅghaṃ bhinditvā pañcamattāni bhikkhusatāni ādāya yena gayāsīsaṃ tena pakkanto’’ti. ‘‘Na hi nāma tumhākaṃ, sāriputtā, tesu navakesu bhikkhūsu kāruññampi bhavissati? Gacchatha tumhe, sāriputtā, purā te bhikkhū anayabyasanaṃ āpajjantī’’ti. ‘‘Evaṃ bhante’’ti kho sāriputtamoggallānā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena gayāsīsaṃ tenupasaṅkamiṃsu.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato avidūre rodamāno ṭhito hoti. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘kissa tvaṃ, bhikkhu, rodasī’’ti? ‘‘Yepi te, bhante, bhagavato aggasāvakā sāriputtamoggallānā tepi devadattassa santike gacchanti devadattassa dhammaṃ rocentā’’ti. ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhu, anavakāso, yaṃ sāriputtamoggallānā devadattassa dhammaṃ roceyyuṃ, api ca te gatā bhikkhūnaṃ saññattiyā’’ti [bhikkhusaññattiyāti (sī. syā.), bhikkhū saññattiyā (ka.)].



以下是您要求的直译：
然后尊者阿难在王舍城乞食后，饭后返回，走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊说："尊者，我今天上午穿好衣服，拿着钵和外衣，进入王舍城乞食。尊者，提婆达多看到我在王舍城乞食。看到后走向我，走近后对我说：'阿难朋友，从今天开始，我将不与世尊、不与比丘僧团一起举行布萨，我将自己举行布萨和僧团羯磨。'尊者，从今天开始，提婆达多将分裂僧团。"然后世尊知道这件事后，在那时说出这个自说：
"善人易行善，恶人难行善；
恶人易行恶，圣者难行恶。"
第二诵品结束。
第三诵品
分裂僧团的故事
然后提婆达多在布萨日从座位上起来，拿起投票棒说："朋友们，我们去见沙门乔达摩，请求五件事：'尊者，世尊以多种方式赞美少欲...精进。尊者，这五件事以多种方式导向少欲...精进。尊者，如果比丘们终生住在林野，谁进入村庄，就应受谴责...如果终生不吃鱼肉，谁吃鱼肉，就应受谴责。'沙门乔达摩不允许这五件事。我们遵守这五件事而生活。谁同意这五件事，就拿投票棒。"
那时，毗舍离的跋耆子约五百位比丘是新学比丘，不了解情况。他们认为"这是法，这是律，这是师教"，就拿了投票棒。然后提婆达多分裂了僧团，带着约五百位比丘向象头山（伽耶山顶）走去。然后舍利弗和目犍连走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁的尊者舍利弗对世尊说："尊者，提婆达多分裂了僧团，带着约五百位比丘向象头山走去。""舍利弗，你们对那些新学比丘难道没有同情心吗？去吧，舍利弗，在那些比丘遭遇不幸和灾难之前。"舍利弗和目犍连回答世尊："是的，尊者。"然后从座位上起来，向世尊致敬，右绕后向象头山走去。
那时，有一位比丘站在离世尊不远处哭泣。然后世尊对那位比丘说："比丘，你为什么哭泣？""尊者，连世尊的首席弟子舍利弗和目犍连也去了提婆达多那里，喜欢提婆达多的法。""比丘，这是不可能的，没有机会，舍利弗和目犍连会喜欢提婆达多的法，他们去是为了劝说那些比丘。"

345. Tena kho pana samayena devadatto mahatiyā parisāya parivutto dhammaṃ desento nisinno hoti. Addasā kho devadatto sāriputtamoggallāne dūratova āgacchante. Disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘passatha, bhikkhave, yāva svākkhāto mayā dhammo, yepi te samaṇassa gotamassa aggasāvakā sāriputtamoggallānā tepi mama santike āgacchanti. Mama dhammaṃ rocentā’’ti. Evaṃ vutte kokāliko devadattaṃ etadavoca – ‘‘mā, āvuso devadatta, sāriputtamoggallāne vissasi . Pāpicchā sāriputtamoggallānā , pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā’’ti. ‘‘Alaṃ, āvuso. Svāgataṃ tesaṃ yato me dhammaṃ rocentī’’ti.

Atha kho devadatto āyasmantaṃ sāriputtaṃ upaḍḍhāsanena nimantesi – ‘‘ehāvuso sāriputta, idha nisīdāhī’’ti. ‘‘Alaṃ āvuso’’ti kho āyasmā sāriputto aññataraṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Āyasmāpi kho mahāmoggallāno aññataraṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Atha kho devadatto bahudeva rattiṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ ajjhesi – ‘‘vigatathinamiddho kho, āvuso sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṃ, āvuso sāriputta, bhikkhūnaṃ dhammī kathā, piṭṭhi me āgilāyati, tamahaṃ āyamissāmī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā sāriputto devadattassa paccassosi. Atha kho devadatto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena seyyaṃ kappesi. Tassa kilamantassa muṭṭhassatissa asampajānassa muhuttakeneva niddā okkami.

Atha kho āyasmā sāriputto ādesanāpāṭihāriyānusāsaniyā bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Āyasmā mahāmoggallāno iddhipāṭihāriyānusāsaniyā bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ āyasmatā sāriputtena ādesanāpāṭihāriyānusāsaniyā āyasmatā ca mahāmoggallānena iddhipāṭihāriyānusāsaniyā ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti.

Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘gacchāma mayaṃ, āvuso, bhagavato santike. Yo tassa bhagavato dhammaṃ rocesi so āgacchatū’’ti. Atha kho sāriputtamoggallānā tāni pañcabhikkhusatāni ādāya yena veḷuvanaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Atha kho kokāliko devadattaṃ uṭṭhāpesi – ‘‘uṭṭhehi, āvuso devadatta, nītā te bhikkhū sāriputtamoggallānehi. Nanu tvaṃ, āvuso devadatta, mayā vutto – ‘mā, āvuso devadatta, sāriputtamoggallāne vissāsi. Pāpicchā sāriputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā’’’ti? Atha kho devadattassa tattheva uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggañchi.

Atha kho sāriputtamoggallānā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdisuṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu, bhante , bhedakānuvattakā bhikkhū puna upasampajjeyyu’’nti. ‘‘Alaṃ, sāriputta. Mā te rucci bhedakānuvattakānaṃ bhikkhūnaṃ puna upasampadā. Tena hi tvaṃ, sāriputta, bhedakānuvattake bhikkhū thullaccayaṃ desāpehi. Kathaṃ pana te, sāriputta, devadatto paṭipajjī’’ti? ‘‘Yatheva, bhante, bhagavā bahudeva rattiṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā maṃ ajjhesati – ‘vigatathinamiddho kho , sāriputta, bhikkhusaṅgho; paṭibhātu taṃ, sāriputta, bhikkhūnaṃ dhammī kathā, piṭṭhi me āgilāyati, tamahaṃ āyamissāmī’ti, evameva kho, bhante, devadatto paṭipajjī’’ti.



以下是您要求的直译：
那时，提婆达多坐着，被大众围绕，正在说法。提婆达多远远地看到舍利弗和目犍连走来。看到后对比丘们说："看啊，比丘们，我说的法是多么善说，连沙门乔达摩的首席**舍利弗和目犍连也来我这里。他们喜欢我的法。"听到这话，俱迦利对提婆达多说："朋友提婆达多，不要相信舍利弗和目犍连。舍利弗和目犍连有恶欲，受恶欲支配。""够了，朋友。欢迎他们，因为他们喜欢我的法。"
然后提婆达多以半座邀请尊者舍利弗："来吧，朋友舍利弗，坐在这里。""够了，朋友。"尊者舍利弗拿了另一个座位，坐在一旁。尊者大目犍连也拿了另一个座位，坐在一旁。然后提婆达多用法语开示、劝导、鼓励、令欢喜比丘们几乎整夜，然后对尊者舍利弗说："朋友舍利弗，比丘僧团已经没有昏沉睡眠了。朋友舍利弗，请你为比丘们说法。我背痛了，我要伸展一下。""是的，朋友。"尊者舍利弗回答提婆达多。然后提婆达多把僧伽梨衣折叠四层，右侧卧下。他疲倦、失念、不正知，一会儿就睡着了。
然后尊者舍利弗以心意解说神通教诫比丘们，用法语教导、指导。尊者大目犍连以神变神通教诫比丘们，用法语教导、指导。然后那些比丘在被尊者舍利弗以心意解说神通和尊者大目犍连以神变神通教诫、指导时，生起了远尘离垢的法眼：凡是有生起的法，都是有灭的法。
然后尊者舍利弗对比丘们说："朋友们，我们去世尊那里。谁喜欢世尊的法，就来吧。"然后舍利弗和目犍连带着那五百位比丘向竹林园走去。然后俱迦利叫醒提婆达多："朋友提婆达多，起来吧，你的比丘们被舍利弗和目犍连带走了。朋友提婆达多，我不是告诉过你：'朋友提婆达多，不要相信舍利弗和目犍连。舍利弗和目犍连有恶欲，受恶欲支配'吗？"然后提婆达多就在那里吐出热血。
然后舍利弗和目犍连走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁的尊者舍利弗对世尊说："尊者，如果那些追随分裂者的比丘能再次受具足戒就好了。""够了，舍利弗。不要喜欢让追随分裂者的比丘再次受具足戒。那么，舍利弗，你让那些追随分裂者的比丘忏悔粗重罪。舍利弗，提婆达多是怎么对待你的？""尊者，就像世尊用法语开示、劝导、鼓励、令欢喜比丘们几乎整夜，然后对我说：'舍利弗，比丘僧团已经没有昏沉睡眠了。舍利弗，请你为比丘们说法。我背痛了，我要伸展一下。'提婆达多就是这样对待我的，尊者。"

346. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave, araññāyatane mahāsarasī. Taṃ nāgā upanissāya vihariṃsu. Te taṃ sarasiṃ ogāhetvā, soṇḍāya bhisamuḷālaṃ abbuhitvā, suvikkhālitaṃ vikkhāletvā, akaddamaṃ saṅkhāditvā, ajjhoharanti. Tesaṃ taṃ vaṇṇāya ceva hoti, balāya ca. Na ca tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchanti, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Tesaṃyeva kho pana, bhikkhave, mahānāgānaṃ anusikkhamānā taruṇā bhiṅkacchāpā. Te taṃ sarasiṃ ogāhetvā, soṇḍāya bhisamuḷālaṃ abbuhitvā, na suvikkhālitaṃ vikkhāletvā, sakaddamaṃ saṅkhāditvā, ajjhoharanti. Tesaṃ taṃ neva vaṇṇāya hoti, na balāya. Tatonidānañca maraṇaṃ vā nigacchanti, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Evameva kho, bhikkhave, devadatto mamānukrubbaṃ [mamānukubbaṃ (sī. syā.)] kapaṇo marissatīti.

‘‘Mahāvarāhassa mahiṃ vikrubbato [vikubbato (sī. syā.)], bhisaṃ ghasānassa [ghasamānassa (ka.)] nadīsu jaggato;

Bhiṅkova paṅkaṃ abhibhakkhayitvā, mamānukrubbaṃ kapaṇo marissatī’’ti.

347.[a. ni. 8.16] ‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato bhikkhu dūteyyaṃ gantumarahati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, sāvetā ca, uggahetā ca, dhāretā ca, viññātā ca, viññāpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgato bhikkhu dūteyyaṃ gantumarahati.

[a. ni. 8.16] ‘‘Aṭṭhahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato sāriputto dūteyyaṃ gantumarahati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, sāriputto sotā ca hoti, sāvetā ca, uggahetā ca, dhāretā ca, viññātā ca, viññāpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgato sāriputto dūteyyaṃ gantumarahatīti.

[a. ni. 8.16] ‘‘Yo ve na byathati [byādhati (sī. syā.)] patvā, parisaṃ uggavādiniṃ;

Na ca hāpeti vacanaṃ, na ca chādeti sāsanaṃ.

‘‘Asandiddho ca akkhāti [akkhātā (ka.)], pucchito ca na kuppati;

Sa ve tādisako bhikkhu, dūteyyaṃ gantumarahatī’’ti.

348.[a. ni. 8.7] ‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi aṭṭhahi ? Lābhena, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho; alābhena, bhikkhave…pe… yasena, bhikkhave…pe… ayasena, bhikkhave…pe… sakkārena, bhikkhave…pe… asakkārena, bhikkhave…pe… pāpicchatāya, bhikkhave…pe… pāpamittatāya bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.



以下是您要求的直译：
然后世尊对比丘们说："比丘们，从前在荒野中有一个大湖。大象们依靠那里生活。它们进入那个湖，用鼻子拔出莲藕，洗得很干净，不带泥巴地咀嚼吞下。这对它们的容色和力量都有好处。它们因此不会死亡，也不会遭受濒死的痛苦。比丘们，那些大象的幼象学习它们。它们进入那个湖，用鼻子拔出莲藕，没洗干净，带着泥巴咀嚼吞下。这对它们的容色和力量都没有好处。它们因此会死亡，或遭受濒死的痛苦。同样，比丘们，提婆达多模仿我，可怜地将会死去。
"大象在地上翻土，
吃着莲藕，在河中醒觉；
而小象吞食泥巴，
模仿我，可怜地将会死去。"
"比丘们，具备八种特质的比丘适合去做使者。哪八种？在这里，比丘们，比丘是倾听者，是传达者，是领悟者，是记忆者，是理解者，是使人理解者，是善于分辨适当与不适当的，不是争吵制造者 - 比丘们，具备这八种特质的比丘适合去做使者。
"比丘们，具备八种特质的舍利弗适合去做使者。哪八种？在这里，比丘们，舍利弗是倾听者，是传达者，是领悟者，是记忆者，是理解者，是使人理解者，是善于分辨适当与不适当的，不是争吵制造者 - 比丘们，具备这八种特质的舍利弗适合去做使者。
"谁面对凶猛的集会不动摇，
不减少言语，不隐藏教导。
毫不含糊地解说，被问时不生气，
这样的比丘，适合去做使者。"
"比丘们，被八种非法征服、心被占据的提婆达多是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的。哪八种？比丘们，被利养征服、心被占据的提婆达多是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的；比丘们，被无利养...被名声...被无名声...被恭敬...被不恭敬...被恶欲...被恶友征服、心被占据的提婆达多是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的 - 比丘们，被这八种非法征服、心被占据的提婆达多是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的。

349. ‘‘Sādhu, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ alābhaṃ…pe… uppannaṃ yasaṃ… uppannaṃ ayasaṃ… uppannaṃ sakkāraṃ… uppannaṃ asakkāraṃ… uppannaṃ pāpicchataṃ… uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ alābhaṃ…pe… uppannaṃ yasaṃ… uppannaṃ ayasaṃ… uppannaṃ sakkāraṃ… uppannaṃ asakkāraṃ… uppannaṃ pāpicchataṃ… uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya? Yaṃ hissa, bhikkhave, uppannaṃ lābhaṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṃsate āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaṃ hissa, bhikkhave, uppannaṃ alābhaṃ…pe… uppannaṃ yasaṃ… uppannaṃ ayasaṃ… uppannaṃ sakkāraṃ… uppannaṃ asakkāraṃ… uppannaṃ pāpicchataṃ… uppannaṃ pāpamittataṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṃsate āsavā vighātapariḷāhā na honti. Idaṃ kho, bhikkhave, atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ alābhaṃ…pe… uppannaṃ yasaṃ… uppannaṃ ayasaṃ… uppannaṃ sakkāraṃ… uppannaṃ asakkāraṃ… uppannaṃ pāpicchataṃ… uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Tasmātiha, bhikkhave, uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaṃ alābhaṃ…pe… uppannaṃ yasaṃ… uppannaṃ ayasaṃ… uppannaṃ sakkāraṃ… uppannaṃ asakkāraṃ… uppannaṃ pāpicchataṃ… uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāmāti; evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbanti.

350. ‘‘Tīhi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi tīhi? Pāpicchatā, pāpamittatā, oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṃ āpādi – imehi kho, bhikkhave, tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekicchoti.

‘‘Mā jātu koci lokasmiṃ, pāpiccho udapajjatha;

Tadamināpi jānātha, pāpicchānaṃ yathāgati.

‘‘Paṇḍitoti samaññāto, bhāvitattoti sammato;

Jalaṃva yasasā aṭṭhā, devadattoti me sutaṃ.

‘‘So pamādaṃ anuciṇṇo, āsajja naṃ tathāgataṃ;

Avīcinirayaṃ patto, catudvāraṃ bhayānakaṃ.

‘‘Aduṭṭhassa hi yo dubbhe, pāpakammaṃ akrubbato;

Tameva pāpaṃ phusati, duṭṭhacittaṃ anādaraṃ.

‘‘Samuddaṃ visakumbhena, yo maññeyya padūsituṃ [padussituṃ (ka.)];

Na so tena padūseyya, bhesmā hi udadhī mahā.

‘‘Evameva tathāgataṃ, yo vādenupahiṃsati;

Samaggataṃ [sammāgataṃ (sī.), samagataṃ (syā.)] santacittaṃ, vādo tamhi na rūhati.

‘‘Tādisaṃ mittaṃ krubbetha [kubbetha (sī. syā.)], tañca sevetha paṇḍito;

Yassa maggānugo bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti.

Upālipañhā



以下是您要求的直译：
"比丘们，比丘善哉应该不断克服已生起的利养而生活，不断克服已生起的无利养...已生起的名声...已生起的无名声...已生起的恭敬...已生起的不恭敬...已生起的恶欲...已生起的恶友而生活。比丘们，比丘如何基于目的不断克服已生起的利养而生活，不断克服已生起的无利养...已生起的名声...已生起的无名声...已生起的恭敬...已生起的不恭敬...已生起的恶欲...已生起的恶友而生活？比丘们，如果他不克服已生起的利养而生活，会生起烦恼、忧愁和热恼，如果不断克服已生起的利养而生活，就不会有这些烦恼、忧愁和热恼。比丘们，如果他不克服已生起的无利养...已生起的名声...已生起的无名声...已生起的恭敬...已生起的不恭敬...已生起的恶欲...已生起的恶友而生活，会生起烦恼、忧愁和热恼，如果不断克服已生起的恶友而生活，就不会有这些烦恼、忧愁和热恼。比丘们，这就是基于目的不断克服已生起的利养而生活，不断克服已生起的无利养...已生起的名声...已生起的无名声...已生起的恭敬...已生起的不恭敬...已生起的恶欲...已生起的恶友而生活。因此，比丘们，我们将不断克服已生起的利养而生活，不断克服已生起的无利养...已生起的名声...已生起的无名声...已生起的恭敬...已生起的不恭敬...已生起的恶欲...已生起的恶友而生活；比丘们，你们应当如此学习。"
"比丘们，被三种非法征服、心被占据的提婆达多是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的。哪三种？恶欲、恶友、因获得小小殊胜而中途停止 - 比丘们，被这三种非法征服、心被占据的提婆达多是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的。
"愿世间任何人，都不生起恶欲；
由此你们也知，恶欲者的去处。
被称为智者，被认为修行者，
以名声闪耀，我听说是提婆达多。
他习惯于放逸，冒犯如来，
堕入无间地狱，四门可怕。
谁伤害无害者，不作恶业者，
恶报落其身，心恶不尊重。
谁以毒瓶想污染海洋，
不能污染它，因大海可怕。
同样谁以言语伤害如来，
心平静圆满，言语不能伤。
智者应结交，并亲近这样的朋友，
比丘随其道，能达苦的尽头。"
优波离的问题

351. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘saṅgharāji saṅgharājīti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo? Kittāvatā ca pana saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā’’ti?

‘‘Ekato , upāli, eko hoti, ekato dve, catuttho anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo. Ekato, upāli, dve honti, ekato dve, pañcamo anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo. Ekato, upāli, dve honti, ekato tayo, chaṭṭho anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo . Ekato, upāli, tayo honti, ekato tayo, sattamo anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo. Ekato, upāli, tayo honti, ekato cattāro, aṭṭhamo anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo. Ekato, upāli, cattāro honti, ekato cattāro, navamo anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti . Evaṃ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Navannaṃ vā, upāli, atirekanavannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Na kho, upāli, bhikkhunī saṅghaṃ bhindati, api ca bhedāya parakkamati, na sikkhamānā saṅghaṃ bhindati…pe… na sāmaṇero saṅghaṃ bhindati, na sāmaṇerī saṅghaṃ bhindati, na upāsako saṅghaṃ bhindati, na upāsikā saṅghaṃ bhindati, api ca bhedāya parakkamati. Bhikkhu kho, upāli, pakatatto, samānasaṃvāsako, samānasīmāyaṃ ṭhito, saṅghaṃ bhindatī’’ti.

352.[a. ni. 10.37] ‘‘Saṅghabhedo saṅghabhedoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho bhinno hotī’’ti?

‘‘Idhupāli, bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpenti, dhammaṃ adhammoti dīpenti, avinayaṃ vinayoti dīpenti, vinayaṃ avinayoti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, anāpattiṃ āpattīti dīpenti, āpattiṃ anāpattīti dīpenti, lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpenti, garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpenti, sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpenti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpenti, duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhulā āpattīti dīpenti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpenti. Te imehi aṭṭhārasahi vatthūhi apakassanti, avapakassanti, āveniṃ [āveṇi (sī.), āveṇikaṃ (syā.)] uposathaṃ karonti, āveniṃ pavāraṇaṃ karonti, āveniṃ saṅghakammaṃ karonti. Ettāvatā kho, upāli, saṅgho bhinno hotī’’ti.

353.[ a. ni. 

以下是您要求的直译：
然后尊者优波离走向世尊，走近后向世尊致敬，然后坐在一旁。坐在一旁的尊者优波离对世尊说："尊者，人们说'僧团分裂，僧团分裂'。尊者，到什么程度是僧团分裂，但不是僧团破裂？到什么程度既是僧团分裂又是僧团破裂？"
"优波离，一边一人，一边两人，第四人宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这样是僧团分裂，但不是僧团破裂。优波离，一边两人，一边两人，第五人宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这样也是僧团分裂，但不是僧团破裂。优波离，一边两人，一边三人，第六人宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这样也是僧团分裂，但不是僧团破裂。优波离，一边三人，一边三人，第七人宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这样也是僧团分裂，但不是僧团破裂。优波离，一边三人，一边四人，第八人宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这样也是僧团分裂，但不是僧团破裂。优波离，一边四人，一边四人，第九人宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这样既是僧团分裂又是僧团破裂。优波离，九人或超过九人既是僧团分裂又是僧团破裂。优波离，比丘尼不能破裂僧团，但可以努力破裂，式叉摩那不能破裂僧团...沙弥不能破裂僧团，沙弥尼不能破裂僧团，优婆塞不能破裂僧团，优婆夷不能破裂僧团，但可以努力破裂。优波离，只有正常的比丘，同一羯磨，在同一界内，才能破裂僧团。"
"尊者，人们说'僧团破裂，僧团破裂'。尊者，到什么程度僧团是破裂的？"
"在这里，优波离，比丘们宣称非法为法，宣称法为非法，宣称非律为律，宣称律为非律，宣称如来未说未讲的为如来已说已讲的，宣称如来已说已讲的为如来未说未讲的，宣称如来未行的为如来已行的，宣称如来已行的为如来未行的，宣称如来未制定的为如来已制定的，宣称如来已制定的为如来未制定的，宣称无罪为有罪，宣称有罪为无罪，宣称轻罪为重罪，宣称重罪为轻罪，宣称有余罪为无余罪，宣称无余罪为有余罪，宣称粗重罪为非粗重罪，宣称非粗重罪为粗重罪。他们以这十八事退出，分离，单独举行布萨，单独举行自恣，单独举行僧团羯磨。优波离，到这种程度僧团是破裂的。"

10.37] ‘‘Saṅghasāmaggī saṅghasāmaggīti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho samaggo hotī’’ti? ‘‘Idhupāli, bhikkhū adhammaṃ adhammoti dīpenti, dhammaṃ dhammoti dīpenti, avinayaṃ avinayoti dīpenti, vinayaṃ vinayoti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, anāpattiṃ anāpattīti dīpenti, āpattiṃ āpattīti dīpenti, lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpenti, garukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpenti, sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpenti, anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpenti , duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpenti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti. Te imehi aṭṭhārasahi vatthūhi na apakassanti, na avapakassanti, na āveniṃ uposathaṃ karonti, na āveniṃ pavāraṇaṃ karonti, na āveniṃ saṅghakammaṃ karonti. Ettāvatā kho, upāli, saṅgho samaggo hotī’’ti.

354. ‘‘Samaggaṃ pana, bhante, saṅghaṃ bhinditvā kiṃ so pasavatī’’ti? ‘‘Samaggaṃ kho, upāli, saṅghaṃ bhinditvā kappaṭṭhikaṃ kibbisaṃ pasavati, kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti.

[itivu. 18; a. ni. 10.39] ‘‘Āpāyiko nerayiko, kappaṭṭho saṅghabhedako;

Vaggarato adhammaṭṭho, yogakkhemā padhaṃsati;

Saṅghaṃ samaggaṃ bhinditvā, kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti.

‘‘Bhinnaṃ pana, bhante, saṅghaṃ samaggaṃ katvā kiṃ so pasavatī’’ti? ‘‘Bhinnaṃ kho, upāli, saṅghaṃ samaggaṃ katvā brahmaṃ puññaṃ pasavati, kappaṃ saggamhi modatī’’ti.

[ittivu. 18; a. ni. 10.40] ‘‘Sukhā saṅghassa sāmaggī, samaggānañca anuggaho;

Samaggarato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsati;

Saṅghaṃ samaggaṃ katvāna, kappaṃ saggamhi modatī’’ti.



以下是您要求的直译：
"尊者，人们说'僧团和合，僧团和合'。尊者，到什么程度僧团是和合的？""在这里，优波离，比丘们宣称非法为非法，宣称法为法，宣称非律为非律，宣称律为律，宣称如来未说未讲的为如来未说未讲的，宣称如来已说已讲的为如来已说已讲的，宣称如来未行的为如来未行的，宣称如来已行的为如来已行的，宣称如来未制定的为如来未制定的，宣称如来已制定的为如来已制定的，宣称无罪为无罪，宣称有罪为有罪，宣称轻罪为轻罪，宣称重罪为重罪，宣称有余罪为有余罪，宣称无余罪为无余罪，宣称粗重罪为粗重罪，宣称非粗重罪为非粗重罪。他们以这十八事不退出，不分离，不单独举行布萨，不单独举行自恣，不单独举行僧团羯磨。优波离，到这种程度僧团是和合的。"
"尊者，破裂和合的僧团，他造什么业？""优波离，破裂和合的僧团，他造持续一劫的罪业，在地狱中受苦一劫。"
"破裂僧团者，堕落地狱中，
住一劫之久，乐于分党派，
立于非法中，失安稳之道；
破和合僧团，地狱受苦一劫。"
"尊者，使破裂的僧团和合，他造什么业？""优波离，使破裂的僧团和合，他造梵天的功德，在天界中享乐一劫。"
"僧团和合乐，扶助和合者，
乐于和合中，立于法之中，
不失安稳道；使僧团和合，
天界享乐一劫。"

355.[pari. 459] ‘‘Siyā nu kho, bhante, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho’’ti? ‘‘Siyā, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho’’ti.

[pari. 459] ‘‘Siyā [siyā nu kho (syā. kaṃ.)] pana, bhante, saṅghabhedako na āpāyiko, na nerayiko, na kappaṭṭho, na atekiccho’’ti? ‘‘Siyā, upāli, saṅghabhedako na āpāyiko, na nerayiko, na kappaṭṭho, na atekiccho’’ti.

‘‘Katamo pana, bhante, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho’’ti? ‘‘Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ adhammadiṭṭhi, bhede adhammadiṭṭhi, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ, anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho.

‘‘Puna caparaṃ, upāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ adhammadiṭṭhi, bhede dhammadiṭṭhi, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ, anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho.

‘‘Puna caparaṃ, upāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ adhammadiṭṭhi, bhede vematiko, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ, anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho.

‘‘Puna caparaṃ, upāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi, bhede adhammadiṭṭhi…pe… (tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede dhammadiṭṭhi) [( ) syāmapotthake natthi, vimativinodanīṭīkāya sameti]. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede vematiko. Tasmiṃ vematiko bhede adhammadiṭṭhi. Tasmiṃ vematiko bhede dhammadiṭṭhi. Tasmiṃ vematiko bhede vematiko vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ, anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho.

‘‘Puna caparaṃ, upāli, bhikkhu dhammaṃ adhammoti dīpeti…pe… avinayaṃ vinayoti dīpeti… vinayaṃ avinayoti dīpeti… abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti… bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpeti… anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti… āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti… apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti… paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti… anāpattiṃ āpattīti dīpeti… āpattiṃ anāpattīti dīpeti… lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti… garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpeti… sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpeti… anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti… duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti… aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti… tasmiṃ adhammadiṭṭhi, bhede adhammadiṭṭhi…pe… tasmiṃ adhammadiṭṭhi, bhede dhammadiṭṭhi … tasmiṃ adhammadiṭṭhi, bhede vematiko… tasmiṃ dhammadiṭṭhi, bhede adhammadiṭṭhi… (tasmiṃ dhammadiṭṭhi, bhede dhammadiṭṭhi) [( ) syāmapotthake natthi] … tasmiṃ dhammadiṭṭhi, bhede vematiko… tasmiṃ vematiko, bhede adhammadiṭṭhi… tasmiṃ vematiko, bhede dhammadiṭṭhi… tasmiṃ vematiko, bhede vematiko, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ, anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho’’ti.


以下是您要求的直译：
"尊者，破僧者是否可能是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的？""优波离，破僧者可能是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的。"
"尊者，破僧者是否可能不是堕落者、不是地狱众生、不住一劫、不是无法治愈的？""优波离，破僧者可能不是堕落者、不是地狱众生、不住一劫、不是无法治愈的。"
"尊者，哪种破僧者是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的？""在这里，优波离，比丘宣称非法为法。他对非法有非法见，对分裂有非法见，改变见解，改变忍受，改变喜好，改变意向，宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这种破僧者是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的。
"再者，优波离，比丘宣称非法为法。他对非法有非法见，对分裂有法见，改变见解，改变忍受，改变喜好，改变意向，宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这种破僧者也是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的。
"再者，优波离，比丘宣称非法为法。他对非法有非法见，对分裂有疑惑，改变见解，改变忍受，改变喜好，改变意向，宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这种破僧者也是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的。
"再者，优波离，比丘宣称非法为法。他对非法有法见，对分裂有非法见...对非法有法见，对分裂有法见。对非法有法见，对分裂有疑惑。对非法有疑惑，对分裂有非法见。对非法有疑惑，对分裂有法见。对非法有疑惑，对分裂有疑惑，改变见解，改变忍受，改变喜好，改变意向，宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这种破僧者也是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的。
"再者，优波离，比丘宣称法为非法...宣称非律为律...宣称律为非律...宣称如来未说未讲的为如来已说已讲的...宣称如来已说已讲的为如来未说未讲的...宣称如来未行的为如来已行的...宣称如来已行的为如来未行的...宣称如来未制定的为如来已制定的...宣称如来已制定的为如来未制定的...宣称无罪为有罪...宣称有罪为无罪...宣称轻罪为重罪...宣称重罪为轻罪...宣称有余罪为无余罪...宣称无余罪为有余罪...宣称粗重罪为非粗重罪...宣称非粗重罪为粗重罪...他对非法有非法见，对分裂有非法见...对非法有非法见，对分裂有法见...对非法有非法见，对分裂有疑惑...对非法有法见，对分裂有非法见...对非法有法见，对分裂有法见...对非法有法见，对分裂有疑惑...对非法有疑惑，对分裂有非法见...对非法有疑惑，对分裂有法见...对非法有疑惑，对分裂有疑惑，改变见解，改变忍受，改变喜好，改变意向，宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这种破僧者也是堕落者、地狱众生、住一劫、无法治愈的。"


‘‘Katamo pana, bhante, saṅghabhedako na āpāyiko, na nerayiko, na kappaṭṭho , na atekiccho’’ti? ‘‘Idhupāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi, bhede dhammadiṭṭhi , avinidhāya diṭṭhiṃ, avinidhāya khantiṃ, avinidhāya ruciṃ, avinidhāya bhāvaṃ, anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako na āpāyiko, na nerayiko, na kappaṭṭho, na atekiccho.

‘‘Puna caparaṃ, upāli, bhikkhu dhammaṃ adhammoti dīpeti…pe… duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi, bhede dhammadiṭṭhi, avinidhāya diṭṭhiṃ, avinidhāya khantiṃ, avinidhāya ruciṃ, avinidhāya bhāvaṃ, anussāveti, salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Ayampi kho , upāli, saṅghabhedako na āpāyiko, na nerayiko, na kappaṭṭho, na atekiccho’’ti.

Tatiyabhāṇavāro niṭṭhito.

Saṅghabhedakakkhandhako sattamo.

Tassuddānaṃ –

Anupiye abhiññātā, sukhumālo na icchati;

Kasā vapā abhi ninne, niddhā lāve ca ubbahe.

Puñjamaddapalālañca, bhusaophuṇanīhare;

Āyatimpi na khīyanti, pitaro ca pitāmahā.

Bhaddiyo anuruddho ca, ānando bhagu kimilo;

Sakyamāno ca kosambiṃ, parihāyi kakudhena ca.

Pakāsesi pituno ca, purise silaṃ nāḷāgiriṃ;

Tikapañcagaruko kho, bhindi thullaccayena ca;

Tayo aṭṭha puna tīṇi, rāji bhedā siyā nu khoti.


以下是您要求的直译：
"尊者，哪种破僧者不是堕落者、不是地狱众生、不住一劫、不是无法治愈的？""在这里，优波离，比丘宣称非法为法。他对非法有法见，对分裂有法见，不改变见解，不改变忍受，不改变喜好，不改变意向，宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这种破僧者不是堕落者、不是地狱众生、不住一劫、不是无法治愈的。
"再者，优波离，比丘宣称法为非法...宣称粗重罪为非粗重罪。他对非法有法见，对分裂有法见，不改变见解，不改变忍受，不改变喜好，不改变意向，宣布，拿投票棒说：'这是法，这是律，这是师教，你们接受这个，喜欢这个。'优波离，这种破僧者也不是堕落者、不是地狱众生、不住一劫、不是无法治愈的。"
第三诵分结束。
破僧犍度第七结束。
其摘要如下：
阿努毗耶著名，细腻不愿意；
鞭子脂肪倾斜，睡眠割取拔。
堆积压稻草，糠秕簸扬除；
将来不减少，父亲和祖父。
跋提阿努楼陀，阿难跋求金毗罗；
释迦摩那憍赏弥，衰退以及迦俱陀。
宣说父亲和，人们戒那罗耆利；
三五重罪，破裂以粗罪；
三八再三，分裂破裂是否可能。


Saṅghabhedakakkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ.

破僧犍度结束。


